Kārlis Prauls

Ģenerālis, aizsargu organizācijas priekšnieks.

Jelgavas 3.kājnieku pulkā (1919, 1922, 1940).

1940.30.07 atvaļināts, dzīv. Vecsvirlaukas pag. Praulos.

Apcietināts 1940.19.09., PSRS komunistisko okupantu nošauts 1941.30.01. Ulbrokā

Pārapbedīts Rīgas I Meža kapos.

***

Sieva Marta Prīmane (1901), meitas Guna (1924) un Biruta (1928).

Meita Biruta Pāliņa dzim. Praula ar vīru Arvīdu Pāliņu dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uz ASV.

Piemiņas plāksne Jelgavā, Romas ielā 21, atklāta 1994.6.08.

***

Krievijas impērijas armijas Latviešu strēlnieku rezerves bataljona praporščiks Kārlis Prauls Kārļa dēls (dzimis 1895. gada 2. maijā Vidzemē, Lielstraupes pagastā).

Izglītība - N. Mironova privātā komercskola Rīgā.

Dienestā iestājās brīvprātīgi.

Pakāpe no 1915. gada 15. novembra.

Turpināja dienestu Latvijas armijā 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā komandieris.

Vēlāk Aizsargu organizācijas priekšnieks.

Ģenerālis.

Apcietināts un izpildīts nāvessods 1941. gada 30. janvārī Ulbrokā.

***

Apbalvojumi

Krievijas Impērijas armijā

• Sv Staņislava ordenis III šķira ar šķēpiem un lenti
• Sv Staņislava ordenis II škira ar šķēpiem 
• Sv Annas ordenis IV šķira ar uzrakstu "Par drošsirdību"
• Sv Annas ordenis III škira

Latvijas armijā 

• Triju zvaigžnu ordenis IV šķira
• Triju zvaigžnu ordenis III šķira
• Atzinības krusta I šķira
• Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme

Citi 

• Somijas Baltās rozes ordeņa II škira, komandieris
• Somijas Baltās rozes ordeņa III škira, komandieris
• Somijas Aizsargu Nopelnu krusts
• Igaunijas Ērgļa II škiras komandieris
• Polijas Polonia Restituta III škiras
• Lietuvas Šauļu zvaigzne
• Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina II škira

***

* Aizsargu priekšnieks pulkvedis K. Prauls 1938. g. 8. decembrī atskatijās uz karavīru gaitu 20 gadiem Latvijas
armijā. Savas karavīra gaitas sācis Krievijas armijā, kur ieguvis arī pirmo virsnieka dienesta pakāpi. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pie Katrinmuižas, Ķekavas, Smārdes un Melnmugures.

1918. gada 8. decembrī viņš kā kapteinis brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā un Atsevišķās (studentu) rotas un Atsevišķā bataljona sastāvā piedalas kaujās pret lieliniekiem pie Kurzemes un Rīgas atbrīvošanas, bet pēc pārskaitīšanas uz 3. Jelgavas kājnieku pulku - Latgales atbrīvošanā.

Aizsargu priekšnieka amatā pulkvedis K. Prauls darbojies sākot ar 1930. gada 20. augustu, ielikdams aizsargu audzināšanas darbā savu karavīra gaitu ilgos gados gūtos piedzīvojumus un zināšanas. Aizsargu organizacija šajā laikā sekmīgi gājusi uz priekšu, izaugdama līdz tagadējam atbildības pilnam un izcilam stāvoklim.

Pulkveža K. Praula vadībā aizsargu saime, blakus armijai un kārtības sargiem, līdzdarbojās arī 1934. gada 15. maija notikumos pie atjaunotās Latvij as pamatu likšanas.
Apsveikdami savu ilggadīgo priekšnieku viņa Latvijas armijas karavīra gaitu 20 gadu atcerē, aizsargu štaba daļu priekšnieki un štaba darbinieki pulcējās aizsargu nama aktu zālē. Aizsargu saimes vārdā aizsargu priekšnieku pulkvedi K. Praulu uzrunāja aizsargu štaba priekšnieks pulkvedis - ltn. J. Ķikulis, bet štaba darbinieces pasniedza ziedus, novēlot vēl ilgus gadus darboties aizsargu saimes priekšgalā.