Paulis Strēlnieks
Paulis Strēlnieks
- Geburt:
- 16.06.1896
- Tot:
- 21.10.1929
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Geboren in Lettland, Offizier, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas Brāļu kapi
Dzimis Sēlpils pagastā. Izglītojies Jelgavas lauksaimniecības skolā. Bijis zemkopis savā pagasta saimniecībā.
Krievu armijā iesaukts 1915. gada augustā un nosūtīts uz Maskavas praporščiku skolu.
Pēc tās beigšanas iedalīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā.
Pēc lielinieku apvērsuma dzīvojis Krievijā.
Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Maskavā, pēc tam atgriezies Latvijā.
Jau 1919. gada martā "Zaļās" armijas rindās sācis cīņu pret lieliniekiem Sēlpils, Pļaviņu un Madonas apkārtnē.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 28. jūnijā Jēkabpilī. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem, bermontiešiem, arī 1920. gadā kaujās Latgalē.
1919. gada 17-19. novembrī, kad ienaidnieks Jaunsvirlaukas pagastā pie Staļģenes muižas vairākkārt devās uzbrukumos, ar savu rotu tos visus atsita: 19. novembrī veda savu rotu pretuzbrukumā, ieņēma nocietināto tiltu pār Lielupi un Staļģenes muižu. Ienaidnieki atkāpās, pamezdami kaujas laukā daudz kritušo un ievainoto.
Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu 4. Valmieras kājnieku pulkā.
1920. g. paaugstināts par virsleitnantu.
1929. gadā apbalvots ar TZO V šķ.
Piešķirta jaunsaimniecība Ozolnieku pagasta Meiju muižā.
Miris ar tuberkulozi Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.