Otto Ūdentiņš
Otto Ūdentiņš
- Geburt:
- 19.12.1892
- Tot:
- 22.01.1988
- Burial Datum:
- 28.01.1988
- Patronym:
- Jānis
- Zusätzliche namen:
- Oto
- Kategorien:
- , Bärentöterorden / Kriegsorden, General, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Professor, Scout, spy, Soldat, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)
Otto Ūdentiņš bija Latvijas armijas ģenerālis un vēlāk Sarkanās armijas ģenerālmajors.
Pēc dažu avotu ziņām- darbojies VDK (PSRS labā) kā ziņotājs, ko papildus apstiprina fakts, ka pēc Latvijas okupācijas viņš bez pārtraukumiem karjerā ieņēma augstus amatus PSRS militārās struktūrās.
Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu veterāns.
Lāčplēša Kara ordeņa, Trīszvaigžņu ordeņu III, IV šķ.kavalieris.
1940.g. 17. jūnijā plkst. 13:00 Latvijas armijas pulkvedis Otto Ūdentiņš un Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis D. Pavlovs Jonišķu dzelzceļa stacijā parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu - tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs.
***
Dzimis 1892. g. 19. decembrī Liezeres pagastā
Beidzis skolotāju semināru.
Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis 171, kājnieku pulkā, pēc tam nosūtīts uz 2. Kijevas karaskolu.
1915. g. ieradies Daugavgrīvas cietoksnī, norīkots Rezerves latv. strēln. bataljonā.
1916. g. paaugstināts par podporučiku, pārcelts uz 6. Tukuma latv. strēlnieku pulku, tranšeju lielgabalu komandas komandieris līdz
1917. g. decembrī paaugstināts par poručiku.
Atvaļināts 1918. g. 14. decembrī
Par dallību kaujās cariskās Krievijas armijā, apbalvots ar
- Staņislava II šķ.,
- Annas III, IV šķ. ordeņiem.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 28. jūnijā, dienējis 3. Jelgavas kājn. pulkā. jūlijā pārcelts uz Liepājas karaskolu, Instruktoru bataljona rotas komandieris. Kopā ar rotu iedalīts 6. Rīgas kājnieku pulkā.
Piedalījies cīņās pret bermontiešiem.
1919. g. 15. oktobrī pie Rīgas Ūdentiņš kā Instruktoru bataljona rotas komandieris, izpildot uzdevumu, laivās pārcēlās pāri Daugavai pie Katlakalna, izsita no pozīcijām pārspēkā esošo pretinieku, tā atvieglojot pārējo mūsu spēku darbību pie Doles salas un Rīgā.
1925. g. beidzis virsnieku kursus, ieskaitīts akadēmisko kursu sastāvā.
Tos beidzis 1928. gadā
1929. g. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
No 1930. g. armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks.
1935. g. paaugstināts par pulkvedi,
1940. g. janvārī-jūlijā Armijas štāba priekšnieka palīgs.
1940. gada 17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis D. Pavlovs sastapās ar Latvijas armijas pulkvedi Otto Ūdentiņu Jonišķu dzelzceļa stacijā, un plkst. 13:00 parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu - tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs.
Negaidot Latvijas valdības atbildi uz ultimātu un armiju pārstāvju tikšanās rezultātus, PSRS 8. armija un 2. armijas daļas pārgrupējās no kaujas kārtības gājienam un šķērsoja Latvijas-PSRS robežu -
plkst 13:00 pirmie Sarkanās armijas tanki sasniedza Rīgu, ieņemot pozīcijas Latvijas galvaspilsētas stratēģiski svarīgākajos ielu krustojumos: vispirms tika sagrābti Spilves lidlauks, dzelzceļa stacijas, tilti, galvenais pasts un telegrāfs, radiofons u.tml. stratēģiski objekti. Lai sazinātos ar Maskavu, iekārtoja sakaru centrāli Vienības laukumā. Sarkanā armija bloķēja civilo kuģu un lidmašīnu satiksmi ar citām valstīm.
1940. g. septembrī-1941. gada jūnijā Sarkanās armijas 24. teritoriālā korpusa štāba priekšnieks.
1940. g. paaugstināts par ģenerāli.
1941. g. decembris.-1946. g, marts- Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijas pasniedzējs Maskavā
1946.-1956. g. atgriezās Rīgā, LVU Kara katedras priekšnieks, pēc tam pensijā.
Par nopelniem PSRS labā apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni.
Miris 1988. g. 22. janvārī Rīgā.
Ursache: wikipedia.org, lkok.com
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Jānis Ūdentiņš | Brüder | |
| 2 | Milda Ūdentiņa | Ehefrau | ||
| 3 | Milda Ūdentiņa | Ehefrau |
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.