Fricis Garais

Dzimis Vecmuižas (Vecumnieku) pagasta Bizdēnu mājās. Mācījies Vecmuižas pagasta skolā, Jelgavas ģimnāzijā. Studējis filoloģiju Maskavas universitātē (1886-1891). Pēc tam bijis vācu valodas skolotājs Pēterburgā, laikraksta "Tēvija" faktiskais redaktors (1892-1894) Jelgavā, nodokļu inspektors (1899-1911). 1916.gadā strādājis bēgļu apgādāšanas komitejā Rīgā, vēlāk bijis grieķu un latīņu valodas skolotājs. 1891.gadā krājumā "Pūrs" publicējis apceri "Šekspīra Hamlets". 20. un 30. gados tulkojis klasisko literatūru, Platona sacerējumus un Tukidīda darbu "Peleponēsiešu karš".

No 1867.-1915. g., parakstīdamies kā V. Zemcevs, viņš publicēja vairākus darbus krievu valodā par Latvijas agrāro iekārtu, kuros, gan polemizēdams pret Baltijas muižniecībps apoloģētu A. Todīņu, gan vēsturiski un statistiski pētīdams zemes apstākļus izvirzīja latviešu tautas prasības pēc agrārās reformas. No 1918. gada dzīvojis Vecmuižas pagastā. Garais interesējies par agrāro jautājumu.
Latvijas valsts laikā Fr. Garais lielāko tiesu nodarbojās ar klasisko filoloģiju un latviešu valodas jautājumiem, atstādams pēc savas nāves vairākus iespiestus un neiespiestus darbus.

"Jaunākās ziņas" 1936.gada 24.decembra avīzē raksta: "Fr. Garais ir dziļi inteliģents, ļoti smalkjūtīgs, sevī noslēdzies cilvēks, kas ar lielu pašlepnumu nesis savu dvēseles vientulību, bet galā, trūkuma mocīts, 71. mūža gadā beidz savu dzīvību zem ripojoša vilciena uz Vecmuižas dzelzceļa līnijas. Žēl, ka aiziet bojā cilvēks, kas ar savām zināšanām un piedzīvojumiem daudz strādājis un varēja vēl strādāt latviešu tautas un zemes labā."