de

Andrejs Dzenītis

Dzimis 1897. gada 28. februārī Bērzaunes pagastā.

Beidzis Bērzaunes draudzes skolu.

1916. gadā beidzis Valkas reālskolu.

No 1916. līdz 1919. gadam studē Rīgas Politehnikumā, inženieru nodaļā,

1919. gadā iestājies Latvijas Augstskolā.

Piedalījies Latvijas atbrīvošanas kaŗā. 1920. gada maijā beidzis latvijas kaŗaskolas I izlaidumu, un pēc tam nozīmēts kā leitnants I Liepājas kājnieku pulkā, kas toreiz cīnijās Latgales frontē pie zilupes.

Pēc miera līguma ar Krieviju, iestājies LU inženieŗzinātņu fakultātē.

1921. gada decembrī iestājies studentu biedrībā Austrums, kur 1924. gadā bijis priekšsēža biedrs valdē, bet 1926. gadā goda tiesnesis. Viņš bija viens no izciliem korporācijas idejas aizsāvjiem un ierindojās 4. vietā kā Fraternitas Livonica's dibinātājs-d! I.

1927. gada 22. februārī viņš tika ievēlēts par Livonica's otro oldermani. Pirmā coeta audzināšanā viņš stingri pieturējās pie komāniem. Bija ļoti kārtīgs, nopietns un nelokāms vīrs.

1927. gada rudenī viņš aizgāja saimniekot Bērzaunes "Brutēnos".

1941. gada 14. jūnijā deportēts kopā ar sievu Margrietu un trim mazgadīgiem bērniem: Zentu (6), Visvaldi (5), un Oļģertu (3).

Andrejs Dzenītis nošauts Sibīrijā 1942. gada 18. augustā.

                1919. VI 07. Kurzemes I inženieru rotas brīvprātīgais,

                1919. X 08. Latvijas kara skolas Rotas (I) kadets,

                1920. V 20. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1919. XII 01.,

                1920. V 20. Liepājas kājnieku pulka Rotas (II) vada komandieris,

                1920. VIII 10. Rotas (IV) vada komandieris,

                1921. II 07. atvaļināts,

                1921/1928. Latvijas Universitātes students,

                1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                1931/1940. Aizsargu organizācijā,

                1931. XI 11. Madonas IX aizsargu pulka rotas (X) komandieris,

                1938. V 15. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu krustu,

Bijis:

  •                 Kalsnavas Ozolkalna piensaimnieku sabiedrības priekšnieks,
  •                 Bērzaunes pagasta padomes priekšsēdētājs,
  •                 Bērzaunes savstarpējās apdrošināšanas biedrības Revīzijas komisijas priekšnieks,
  •                 Bērzaunes pagasta Brutānu māju īpašnieks.

 

                1941. VI 14. deportēts, kopā ar ģimeni:

  • Dzenīte Margrieta Mārtiņa m., dz. 1906, lieta Nr. 14809, izs. adr. Madonas apr., Bērzaunes pag., Brutāni , nometin. vieta Krasnojarskas nov., Berjozovskas raj., atbrīvoš. dat. 1954.08.26
  • Dzenīte Zenta Andreja m., dz. 1935, lieta Nr. 14809, izs. adr. Madonas apr., Bērzaunes pag., Brutāni , nometin. vieta Krasnojarskas nov., Berjozovskas raj., atbrīvoš. dat. 1946.10.15     Precējusies - Zenta Valeska.
  • Dzenītis Andrejs Jēkaba d., dz. 1897, lieta Nr. 14809, izs. adr. Madonas apr., Bērzaunes pag., Brutāni
  • Dzenītis Oļģerts Andreja d., dz. 1938, lieta Nr. 14809, izs. adr. Madonas apr., Bērzaunes pag., Brutāni , nometin. vieta Krasnojarskas nov., Berjozovskas raj., atbrīvoš. dat. 1946.10.15
  • Dzenītis Visvaldis Andreja d., dz. 1936, lieta Nr. 14809, izs. adr. Madonas apr., Bērzaunes pag., Brutāni , nometin. vieta Krasnojarskas nov., Berjozovskas raj., atbrīvoš. dat. 1946.10.15

Avoti:

  •                                LVVA 1640-1-524-56, 3407-1-82-82-72, 5601-1-1505.;
  •                                LVA 1987-1-14809.;
  •                                „Liepājas kājnieku pulka gaitas”, Liepājā, 1926.;
  •                                V. Eichenbauma arhīvs # 4732.;
  •                                Fraternitas Livonica "Via Nostra 1926 - 1991"

Ursache: Fraternitas Livonica, biographien.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Oļģerts Persijs DzenītisSohn31.08.193812.03.2010
        2
        Visvaldis DzenītisSohn20.11.193613.10.2017
        3Margrieta DzenīteMargrieta DzenīteEhefrau00.00.190617.10.1970
        4
        Violeta DzenīteSchwiegertochter09.04.195202.01.2012
        5Uldis ĢērmanisUldis ĢērmanisBekanntschaft04.10.191510.12.1997

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter