Jānis Skudre

Jānis SKUDRE

1889 – 1942

Dzimis 1889. gada 3. maijā Saukas pagastā, Sēlijā, lauksaimnieka ģimenē.

Mācījies Belajas ģimnāzijā, Kijevas komercinstitūtā, beidzis Maskavas universitātes juridisko fakultāti.

Līdz 1915. gadam strādājis par zvērināta advokāta palīgu Daugavpilī. Iesaukts kara dienestā, pēc kara skolas beigšanas bijis sapieru rotas komandieris Kurzemes frontē.

1921. gadā iecelts par Latgales apgabaltiesas prokurora biedru, 1922. gadā par Jelgavas apgabaltiesas locekli, 1925. gadā – par Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju.

1934. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamentā, kur strādājis līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī.

Kopš Latvijas Tiesnešu biedrības nodibināšanas 1929. gadā bijis tās padomes priekšsēdētājs, 1937. gadā ievēlēts par biedrības priekšsēdētāju, 1938. gadā – par valdes priekšsēdi.

1941. gada 17. jūnijā arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Miris 1942. gada 8. jūlijā ieslodzījumā Sverdlovskas apgabalā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1931. gadā un Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeni.

***

Dzimšanas vieta: 1889.g. Rite;

miris: 08.07.1942.g.

Sverdlovskas apgabals, Sevurallags 

informācijas avots:

Aizvestie

Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.

Otrais papildinātais izdevums.

**********************************************

Dzimis 1889. g. 3. maijā Saukas pag. Lejas Meirānos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Krišs, māte Karlīne, dz. Estreihere. Latvietis, luterticīgs.

1908. g. beidzis Saukas pagastskolu, Jēkabpils tirdzniecības skolu. No 1909. g. mācījies Smoļenskas gub. Belajas ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1911. g. uzsācis studijas MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1914. g. ar I šķ. diplomu).

No 1914. g. nov. Vitebskas apgabaltiesas zvērināta advokāta Stačunska palīgs Daugavpilī.

1. pasaules kara laikā 1915. g. aug. devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju, dzīvojis Saratovā, strādājis bēgļu apgādāšanas komitejā par juriskonsultu, vienlaikus 1915.–16. g. mācījies uz Saratovu evakuētā Kijevas komercinstitūta Tautsaimniecības nodaļā.

1916. g. maijā–okt. Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Budžeta nodaļas vadītāja Fr. Vesmaņa palīgs Petrogradā.

1916. g. okt. mobilizēts Krievijas armijā, beidzis Kara inženieru karaskolas Petrogradā saīsināto (sešu mēnešu) kara laika kursu, praporščiks.

No 1917. g. aug. bijis 138. inženieru rotas vada komandieris, vēlāk rotas komandieris frontē pie Jēkabpils. 1917. g. beigās ievēlēts par rotas komandieri, rotas komitejas loceklis. 1918. g. febr. ar rotu izbraucis uz Maskavu, atvaļināts no armijas.

1918. g. martā devies uz Smoļenskas gub., no turienes atgriezies Latvijā.

Dzīvojis Saukas pag., kur lielinieku varas periodā no 1918. g. nov. bijis Saukas pag. izpildkomitejas priekšsēdētājs (kā bezpartijiska persona).

1919. g. maijā mobilizēts Padomju Latvijas armijā.

No 1919. g. 10. jūn. Padomju Latvijas armijas 1. divīzijas (vēlākās Sarkanās armijas latviešu padomju divīzijas) Inženieru bataljona sapieru rotas komandiera palīgs, no 1919. g. aug. 1. atsevišķās inženieru rotas komandieris.

Bijis divīzijas inženiera v. i., kaujās pie Perekopa – Perekopa inženieru grupas priekšnieks. 1921. g. sept. atvaļināts no Sarkanās armijas kā Latvijas pilsonis.

Atgriezies Latvijā.

1921. g. 24. nov. iecelts par Latgales apgabaltiesas prokurora biedru.

No 1922. g. 24. okt. Jelgavas apgabaltiesas loceklis.

No 1925. g. 27. okt. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) priekšsēdētājs. 

1934. g. 18. dec. iecelts par senatoru Latvijas Senāta Kriminālā kasācijas departamentā.

No 1935. g. Lauksaimniecības kameras loceklis, Administratīvās sekcijas vadītājs.

No 1929. g. bijis Latvijas Tiesnešu biedrības padomes priekšsēdētājs (no 1937. g. biedrības priekšsēdētājs, no 1938. g. valdes priekšsēdētājs).

Darbojies Aizsargu organizācijā, Latviešu–igauņu tuvināšanās biedrībā, Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas fondā, Rīgas Latviešu biedrībā, Vidzemes Patronāta biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. nov. atbrīvots no senatora amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu.

1941. g. 17. jūn. apcietināts, pārvests uz soda nometnēm Sverdlovskas apg.

Miris 1942. g. 8. jūl. ieslodzījumā.

Nedēļu pēc nāves 1942. g. 15. jūl. PSRS IeTK Sevišķā apspriede par līdzdalību pretpadomju sacelšanās organizācijā un dzimtenes nodevību piespriedusi augstāko soda mēru – nošaušanu.

2007. g. J. Skudres dzimtajās mājās Saukas pag. Lejas Meirānos ar Augstākās tiesas, Latvijas Tiesnešu biedrības un Saukas pag. padomes atbalstu uzstādīta piemiņas zīme J. Skudrem.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.; Igaunijas Baltās zvaigznes ord. un Baltās Rozes ord. II šķ.

Precējies ar Veltu Blūmu (dz. 1896. g. 10. dec.), meitas Ilga, prec. Mihejeva (dz. 1925. g. 6. martā), Balva (dz. 1928. g.) un Gaida (dz. 1931. g.). Ģimene 1941. g. 17. jūn. izsūtīta.

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 146. l.; LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 43908. l.; LDG; LVD; SLS; EVP.

No J. Skudres 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “1918. gada marta mēnesī pēc demobilizācijas pa zemes ceļu aizbraucu uz Smoļenskas gub., kur bija 1905. g. izbēgusi māsa no Saukas pag., un kopā ar viņu, tāpat pa zemes ceļu atbraucām uz Saukas pagastu. Saukas pagastā dzīvoju pie vecākiem un strādāju visus lauksaimniecības darbus. Kādā dienā ieradās pie manis vācu okupācijas varas žandarmērija, izkratīja mani un noteica man mājas arestu. Tā tas turpinājās līdz tam laikam, kad Latvijā ienāca Sarkanā armija un vācu okupācijas karaspēks izvācās. [..] 1919. gada maija mēnesī mani mobilizēja Sarkanā armijā kā bijušo virsnieku. No sākuma tiku nosūtīts uz Padomju Latvijas komandējošā sastāva rezervi Daugavpilī, pēc tam Rēzeknē un Veļikije Lukos. 1919. gada jūnijā man uzdeva saformēt Latviešu strēlnieku divīzijas Inženieru bataljona 1. rotu un iecēla par šīs rotas komandieri. Ņēmu dalību latviešu strēlnieku divīzijas cīņās no Orlas guberņas līdz Krimas dienvidiem. Pie Perekopa biju latviešu strēlnieku divīzijas inženiera pienākumu izpildītājs un man bija uzdoti pozīciju izbūves darbi šaipus Perekopa nostiprinājumiem. Par Perekopa cīņām esmu apbalvots. 1921. g. rudenī optēju [izvēlējos – red.] Latvijas pavalstniecību un atgriezos Latvijā.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 146. l., 22., 23. lp.)