Pāvils Videvuds Zicāns

Dzimis Eduarda Zicāna un viņa sievas Irmas dz.Frances ģimenē.  Mācījies Rīgas 1. valsts ģimnāzijā (1924-30). Studējis klasisko filoloģiju Latvijas universitātē (1930-37), iegūstot maģistra grādu.

Ar K. Morberga stipendiju papildinājies Zviedrijas arhitektūras institūtā Romā (1937) un Zviedrijā (1939). Līdztekus studijām bijis latīņu valodas skolotājs N. Draudziņas ģimnāzijā (1933-38). Asistents Mākslas vēstures katedrā, docētājs klasiskās filoloģijas priekšmetos  LU un LVU.

1944. gadā izvests uz Vāciju, no repatriantu nometnēm 1946. gadā atgriezies Latvijā. 1946.-49.g. bijis asistents, vēlāk docētājs LVU Klasiskās filoloģijas katedrā, pēc šīs katedras likvidēšanas strādājis dažādus darbus. 1954.-57.g. latīņu, vēlāk vācu valodas skolotājs Rīgas 3. un 40. vidusskolā, Taurupes vidusskolā, docētājs Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, vācu valodas docētājs LVU Svešvalodu katedrā.

No 1966.gada (periodiski arī vēlāk) docējis latīņu un grieķu valodu kursus LVU Klasiskās filoloģijas katedrā.  Zicāna studiju gados rakstītais darbs "Antīkie motīvi latviešu tautas pasakās" ieguva LU godalgu 1936). Sarakstījis darbu "Tulkojumi no antīkās literatūras." 1918.-1938.) (krājumā "Ceļi", 1939, 9). 

Tulkojis Maendra "Īgņa" (krājumā "Antīkā komēdija", 1979), Eiripīda "Hipolīts", "Ions"(krājumā "Traģēdijas", 1984), Hēsioda "Teogonija", Teokrita "Idilles"(fragmenti publicēti "Sengrieķu literatūras antoloģijā" 1990), atdzejojis Tibulla, Propercija, Seksta elēģijas, Juvenāla, Marciāla u.c. rakstnieku darbus. Sarakstījis grāmatu "Latīņu valoda' (1974, kopā ar L. Čerfasi, T. Fominu). Sastādījis mācību līdzekļus vācu un klasiskās vācu valodas mācīšanai. 

Avots: Valmieras bibliotēka 

***