Viktors Kānbergs

Pāris dienas pēc sirdstriekas viņš nepamodās 2001. g. 27. jūnija rītā Toronto.

Viktoram korporācija bija dzīves sastāvdaļa. Tādā ziņā viņš sekoja sava tēva Aleksandra Kānberga pēdās, kurš savas jaunības gaitas bija sācis korporācijas Patria pirmorganizācijā - Rīgas Latviešu studentu savienībā (RLSS) un turpināja korporācijā Patria. Abos veidos šī organizācija uzsvēra vēlmi darboties latviešu sabiedrībā ar nacionālu politisku nostāju, pienākuma apziņu, buršu garā, draudzībā, izpalīdzībā, Tēvzemes mīlestībā un ģimenes dzīves kopšanā. Tie bija mērķi, kuri veidoja Viktora rakstura pamatus, kurus viņš kristallizēja iestājoties Patriā, un kurus viņš vēlāk nekad nemainīja. Viktoram bija plašs interešu lauks. Jau jaunībā viņš daudz lasīja četrās valodās (angļu, vācu, franču un latviešu) un par dažādiem tematiem: "science fiction"; mistēriju noveles; humorrakstus. Vēlāk bija jālasa likumi un to maiņas, jāpiedalās sabiedriskos pienākumos, bet viņš vienmēr atrada laiku atrast jaunas interesantas grāmatas vai skaņu plates. Viņam bija savs stils, jeb fasons, kuru nevarēja neievērot. Viņš jaunībā piepelnījās ar rakstāmmašīnu labošanu, interesējās par fotografēšanu, "jazz'u, operu un vācu šlāģeriem", un slēpošanu. Pēc dabas Viktors bija diplomāts ar asprātīgu humora izjūtu. Viņam bija spēja lietas ātri izprast un tās kodolīgi izteikt. Viņam nepatika plašas pārrunas, tomēr Viktors gadiem ilgi bija daļa no Toronto latviešu sabiedrības aktīvās daļas. Izpalīdzīgs, labi informēts, godīgs, stilīgs abģērbā un uzvešanās, viņa klātbūtne veicināja sadarbību sabiedrībā un organizācijās. Būdams "gentleman's", viņš pieņēma, ka visi ir tādi. Precējies 1962.gada 29.decembrī ar Margitu Ramiņš,  Alfrēda Ramiņa, Lett., meitu. Ģimenē ir divi dēli - Dāvis un John; mazdēls un mazmeita. (Universitas, 2002)