Izolde Pulciņa - Baumane

Dziedātāja - soprāns. Dzimusi 26. decembrī 1907.gadā Rīgā. Dziedāšanu sākusi mācīties jau no bērnības pie sava tēva, dziedāšanas skolotāja Kārļa Pulciņa. Pirmo reizi atklātībā uzstājusies 13 gadus veca Rīgā, Draudziņas ģimnāzijas izrīkojumā. Dziedājusi vairākos koncertos Rīgā, Rīgas jūrmalā un citur, arī vairākas reizes kā soliste Rīgas policijas darbinieku simfoniskā orķestra koncertos. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

---

Viņa piederēja tai mākslinieku paaudzei, kas uz skatuves uznāca Latvijas brīvvalsts otrās desmitgades sākumā. Jauno simpātisko lirisko soprānu atklāja un Nacionālajā operā ieveda Arturs Priednieks-Kavara, toreiz jau labi pazīstamais tenors Berlīnes operā, kad viņš 1932. gadā gatavojās viesoties Fausta lomā Rīgā. Kā savās atmiņās raksta dziedonis Mariss Vētra, Priedniekam gadījies Rīgā dzirdēt Izoldi Pulciņu un pēc tam viņš jūsmojis: "Tā tik ir balss kā zvans. Es viņu iespiedīšu operā par Grietiņu. Labāku i Berlīnē nevar atrast." Kā tālāk liecina Vētra, Nacionālā opera ar to brīdi bija ieguvusi jaunu izcilu dziedātāju: "Reiz operā ienākusi, viņa vairs netika ārā — laba bija viņas Grietiņa "Faustā", vēl labāka "Fausta pazudināšanā"; lieliska viņa bija "lelejā", bet — kas gan neatceras un nav noslaucījis pa asarai, klausoties viņas bērnišķi dramatisko Čočosanu "Madame Butterfly"?" (M. Vētra, "Mans baltais nams"). Patiešām, kaut Izolde Pulcina dziedājusi vēl citas lomas — Nedu "Pajaci", Mikaelu "Karmenā", Ofēliju "Hamletā" — Čočosana bija viņas visskaistākā un vispilnīgākā, ar kuru viņa visvairāk paliks savu cienītāju atmiņās. Ar to viņa valdzināja klausītājus arī kara sagrautajā Vācijā, kad Oldenburgā vairākus gadus darbojās latviešu opera. Bet tad jau bija sākušies citādi laiki. Baigajā gadā bija gājis bojā viņas pirmais vīrs, Artūrs Salnājs; bija pārdzīvota Drezdenes bumbošana un citas briesmas. Nebija vairs ne sava Baltā nama, nedz pastāvīgas plašākas publikas. Bija jādodas no viena svešuma vēl tālāk. Nonākusi ASV, Izolde Pulciņa-Baumane dziedāja gan amerikāņu, gan latviešu dziesmu svētkos. Sākot ar 1973.gadu, kopā ar otro laulāto draugu Rūdolfu Baumani dzīvoja St.Pētersburgā, Floridā, kur viņa aktīvi piedalījās mākslas un sabiedriskajā dzīvē. Pēc vīra nāves viņas pēdējie mūža gadi bija slimības apgrūtināti un reizēm vientuļi. Bet viņa nesūdzējās un raudzījās dzīvē ar gaišu skatu. Viņu sildīja tālo dienu mirdzums, un, liekas, tāpat kā Čočosana, viņa uzticīgi gaidīja savu stalto kuģi kādā jaukā dienā parādāmies pie zilā apvāršņa. Kā Izoldi Pulcinu-Baumani izvadot teica dziedātāja Skaidrīte Prince: "Viņa tagad pievienojusies eņģeļu korim. (Laiks,  12.03.1994)