Eižens Mindenbergs

Eižens Mindenbergs ir literārās klasikas darbu tulkotājs, visiem zināmās Ziemassvētku dziesmiņas "Reiz mežā dzima eglīte" teksta atdzejotājs.

Eižens Mindenbergs dzimis 1894.gada 6.aprīlī Liepājā. Viņš piedalījies Pirmajā pasaules karā. Mindenbergu divas reizes skar liktenīgas lodes, 1921. gadā viņš, zaudējis 85% no darba spējām, kļuvis par invalīdu uz visu mūžu.

1933. gadā iespiesti pirmie E.Mindenberga dzejoļi. 1935. gada otrajā pusē iznāk Mindenberga pirmā (un arī vienīgā) dzejas un atdzejas grāmata "Sirds un prāts"; tajā ir arī veltījumi "Vadonim" (K.Ulmanim) un "Baltajam ģenerālim" (J.Balodim). [1988. gadā šis krājums izņemts no padomju laika aizliegto grāmatu saraksta]

No 1936. līdz 1940.gadam bijis žurnāla “Kara Invalīds” septiņu izdevumu redaktors (iznāca divas reizes gadā).

1939. gadā sācis studijas Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. 20. oktobrī LU prorektors Alfreds Vītols teoloģijas studentam Eiženam Mindenbergam izsniedz karti, kas derīga līdz 1940. gada 15. janvārim, vēlāk to pagarina līdz 15. septembrim. Kartes iedaļa "Atzīmes par prasību nokārtošanu" palikusi tukša.

1940./41. gadā periodikā Mindendberga vārda nav. Galu galā viņš bijis dedzīgs ulmanietis.

 1941.gada sākumā 10 000 eksemplāru lielā metienā VAPP Dziesmu un nošu apgādniecībā izdeva komponista L.Bekmaņa dziesmu "Eglīte" latviešu valodā Eižena Mindenberga atdzejojumā, piešķirot tai 3. numuru sērijā “Pionieru un oktobrēnu dziesmas”. Mazliet dīvaina ir šīs nepolitiskās vispārcilvēciskās dziesmas piemērošana padomiskajām organizācijām. Un noticis ir tā, ka tauta šo oktobrēnu dziesmu ir pieņēmusi un piemērojusi arī Ziemassvētkiem.:

               Reiz mežā dzima eglīte,
               Un mežā auga tā,
               Tik slaida, skaista, zaļoksna
               Bij ziemā, vasarā.

1944. gada rudenī, kad Latvijas teritorijā cīnās abas okupācijas – sarkanā un brūnā jeb zilganpelēkā – Eižens Mindenbergs ar pseidonīmu Ergs (uzvārdam nocirsti septiņi burti) uzraksta dzejoli "Senču balss":

                Ir tautā tikums sens, un laimīgs, kas to tur:

                No tēvu zemes prom, draugs, neaizej nekur.

                (fragments)

Par vācu okupācijas laiku ir viena liecība. 1958. gadā RS valdes pirmajam sekretāram V.Luksam Mindenbergs iesniedza lūgumu, lai viņam nosaka literārā darba stāžu (no tā atkarīgs pensijas lielums). 19. augustā, dzīvodams Matīšos, Mindenbergs vēstulē kādam citam valdes loceklim, savam draugam, bilda: "Savā iesniegumā es gan pieminēju, ka esmu fašistu okupācijas laikā uzrakstījis un daudzos eksemplāros izplatījis apm. kādu duci patriotisku un satīrisku dzejoļu un pamfletus par fašismu un fašistiem, bet lūgt, lai ieskaita man darba stāžā šos gadus, man bija neērti." Ja lēmumā būtu norāde uz 1940.gadu, "tas būtu man arī liels gandarījums par pārciestām mokām gestapo pagrabos".

Pēc Otrā pasaules kara viņš galvenokārt tulkojis un atdzejojis (A.Beks, A.Čehovs, H.Fallada, M.Gorkijs, I.Krilovs, M.Ļermontovs, S.Mihalkovs, I.Ņikitins, N.Pogodins, A.Puškins, A.Surkovs, V.Šveikerts u.c.).

Mindenberga paziņu un draugu pulks nebija liels, taču reiz izpaudās nodevība.

1964. gada 26. un 27. martā viņa dzīvoklī Rīgā, Mazā Dārza ielā 1a, dz. 1, notiek kratīšana. Valsts drošības komitejas izmeklēšanas daļas izmeklētājs leitnants Bērziņš standartlapā "Kratīšanas protokols" ieraksts nolūku atrast un izņemt pretpadomju satura sacerējumus". Aizved 220 materiālus (Adolf Hitler "Mein Kampf", "Tautas nodevēja atmiņas. Andrieva Niedras piedzīvojumi cīņā pret lieliniekiem", E.Virza "Zem karoga" u.c.)

Miris ar balsenes vēzi 1966.gada 23.augustā Rīgā. Apglabāts I Meža kapos 27. augustā. Tajā pašā dienā lkr. "Literatūra un Māksla" publicēts anonīms nekrologs.
 

Avots:

"Latvijas Vēstnesis", nr.205 (3153), 23.12.2004.

Bērsons Ilgonis,"Segvārdi un segburti..." otrā grāmata, R., Mansards, 2016.