Vladimirs Balodis

*1897. VI 20. Palsmanes pag.; T. Skolotājs, M. Elizabete, S. Olga dz. Grīns.

                Beidzis Rīgas pareizticīgo semināru,

                1917/1918. Tērbatas Universitātē tiesību zinātnes,

                1918/1920. Latvijas brīvības cīņās,

                1920/1931. beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1920/1931. Daugavpils apgabaltiesas tiesamatu kandidāts,

                1931/1934. Daugavpils apgabaltiesas viceprokurors,

                1934/1936. Daugavpils apgabltiesas loceklis,

                1936/1944. Rīgas apgabaltiesas loceklis.

                Akadēmiskās vienības „Austrums” filistrs.

                Avots:       „Latvijas Universitātes absolventi –juristi”, R., 1999.

*************************************************************************

Dzimis 1897. g. 20. jūn. Palsmanes pag. Vecdzirnavās skolotāja un psalmotāja ģimenē.

Tēvs Karps, māte Elizabete.

Latvietis, pareizticīgs.

Mācījies Palsmanes pagastskolā, pēc tam Mārcienas pagastskolā, Rīgas garīgajā skolā. No 1913. g. mācījies Rīgas Garīgajā seminārā (no 1915. g. evakuācijā Ņižņijnovgorodā; beidzis 1917. g.). 1917. g. jūn.–1918. g. febr. strādājis Viskrievijas Zemstu un pilsētu apvienībā Pleskavā, Daugavpilī un Ludzā (kancelejas ierēdnis; Daugavpilī un Ludzā kā piefrontes pilsētās piekomandēts veterinārajai lazaretei).

1917. g. rudenī iestājies TU Juridiskajā fakultātē, vienlaikus līdz 1918. g. febr. turpinot darbu Zemstu un pilsētu apvienībā.

Pēc Vācijas okupācijas karaspēka ienākšanas Vidzemē 1918. g. atgriezies Latvijā, nodarbojies ar lauksaimniecību Palsmanes pag. Vērzemniekos.

Lielinieku varas laikā 1919. g. apr.–maijā bijis Palsmanes pag. padomes loceklis un Mālejas pusmuižas komūnas (kolektīvās saimniecības) sekretārs.

1919. g. 31. jūl. mobilizēts Latvijas armijā, dienējis 6. Rīgas kājnieku pulkā, sasniedzis kaprāļa dienesta pakāpi.

1920. g. rudenī sācis tieslietu studijas LU. 1921. g. febr. atvaļināts no armijas. Bijis laukstrādnieks Mārcienas pag.

No 1923. g. 21. febr. jaunākais tiesamatu kandidāts Latgales apgabaltiesā; piekomandēts izmeklēšanas tiesnešiem (no 1924. g. 6. jūn. vecākais tiesamatu kandidāts.

 No 1924. g. jūn. prokurora biedra p. i.). 1930. g. 19. jūn. apstiprināts Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) prokurora biedra amatā. 1932. g. beidzis tieslietu studijas LU.

No 1934. g. 1. aug. Daugavpils apgabaltiesas loceklis (iecelts 19. jūl.), bijis Administratīvās un tirdzniecības reģistrācijas nodaļas vadītājs (līdz 1935. g. maijam, kad iedalīts darbam 1. kriminālnodaļā). 1936. g. 3. dec. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1938. g. 8. febr. par tiesas priekšsēdētāja vietnieku.

1931.–36. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Sakaru rotas aizsargs.

Darbojies dziedāšanas biedrībā “Pērkoņa koris”, Daugavpils Latviešu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju. Vācu okupācijas laikā 1941.–44. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 1. kriminālnodaļā.

2. pasaules kara beigās ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1950. g. dzīvojis ASV.

Miris: 1953. g. Jangstaunā, Ohaio pavalstī, ASV. 

Apbalvojumi: Latvijas Akpz, Acjpm.

Precējies 1925. g. 31. aug. Grīvā ar Olgu Grīnu (dz. 1904. g. 15. martā Īles pag.), meita Astrīda (dz. 1930. g. 21. apr.).

Studentu vienības “Austrums” vecbiedrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 74. l.; 1612. f., 12. apr., 8. l.; 7427. f., 1. apr., 3102. l.; Aizsargu kartotēka; EVP; Laiks. 2004. g. 3. apr.; LUAJ.

No V. Baloža 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “7 bērnu lielo ģimeni ar 25 rbļ. algas mēnesī tēvam bija grūti uzturēt, sakarā ar ko no mazām dienām man nācās strādāt [..] 1918. gada februārī vācu karavīri pārsteidza mani ar iestādi [zemstu un pilsētu apvienību – red.] Ludzas stacijā un izsēdināja no vilciena. Līdz ar vāciešu ienākšanu tēvs pensiju vairs nesaņēma. Lai saglabātu sev un vecākiem līdzekļus, vācu  okupācijas laikā gāju pie turīga saimnieka Vērzemniekos par puisi. Nodibinoties padomju varai, darba biedri 1919. g. 27. 4. ievēlēja mani Palsmanes pag. padomē. Paralēli šim amatam līdz baltgvardu ienākšanai es biju arī Palsmanes pag. Mālejas pusmuižas kolhoza sekretārs. 1919. g. 27. 7. mani mobilizēja un ieskaitīja 6. Rīgas k[kājnieku] p[ulkā] kā ierindas karavīru. Esmu piedalījies kaujās tikai pret Bermontiešiem [..] 1936. g. decembrī pēc vairākkārtīgas atteikšanas, pretēji manai brīvai gribai un lai radītu tiesā vakanci kādam citam kolēģim, mani pārcēla uz Rīgas apgabaltiesu.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 8. l., 35. lp.)

No V. Baloža 1941. g. 16. janv. lūguma Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariātam: “Ar T.T.K. [Tieslietu tautas komisariāta – red.] 1940. g. 30. decembra pavēli Nr. 200 reorganizācijas dēļ es esmu atbrīvots no Rīgas apgabaltiesas locekļa amata, izmaksājot algu par 2 nedēļām uz priekšu. Minēto izmaksu es saņēmu šodien, 16. janvārī. Saskaņā ar darba kodeksa 67 p. 4 darba devējam, ja viņš ir nokavējis izmaksāt aprēķinu, par visu nokavēto laiku ir jāizmaksā atlīdzība pēc vidējās dienas algas. Ņemot vērā sacīto un pamatojoties uz D.K. [darba kodeksa – red.] 67 p. 4, lūdzu izmaksāt man attiecīgu atlīdzību par laiku no 1941. g. 1.–16. janvārim. [Uz lūguma rezolūcija: Lūgumu noraidīt.]” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 74. l., 32. lp.)