de

Alfrēds Aleksandrs Gubens

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
13.03.1879
Tot:
21.11.1952
Burial Datum:
24.11.1952
Patronym:
Jānis
Zusätzliche namen:
Gubenis
Kategorien:
, , , , Anwalt, Geboren in Lettland, Juristen, Mitglied der studentischen Körperschaft, Richter, Studenten, Träger des Drei-Sterne-Ordens
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Friedhof Hals, Deutschland (Ilces kapi) un Achatiushirche

Dzimis 1879. gada 13. martā Kraukļu pagastā, Vidzemē, skolas pārziņa ģimenē.

Mācījies Rīgas klasiskajā ģimnāzijā, beidzis Maskavas universitātes juridisko fakultāti. Sācis darbu par zvērināta advokāta palīgu, pēc tam sava advokāta prakse Rīgā. No 1911. gada pildījis zvērināta advokāta pienākumus Pēterburgas Tiesu palātas apgabalā.

Atgriezies Latvijā un 1918. gadā iecelts par Tiesu palātas Krimināldepartamenta tiesnesi.

1920. gadā iecelts par senatoru Senāta Kriminālās kasācijas departamentā. No 1931. gada departamenta priekšsēdētājs, no 1934. gada līdz Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī – arī Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs.

Viens no atzītākajiem tiesu prakses veidotājiem kriminālās jurisdikcijas laukā.

1937. gadā organizējis Latvijas krimināltiesību biedrību.

Piedalījies 1933. gada Sodu likuma un Tiesu iekārtas likuma izstrādāšanā. Valsts prezidenta uzdevumā darbojies notiesāto apžēlošanas lūgumu komisijā.

1938. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kapitula kancleru.

Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklis, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes loceklis.

1944. gadā devies trimdā.

Miris 1952. gada 21. novembrī Vācijā.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1926. gadā un 2. šķiru 1933. gadā, Atzinības krustu un Igaunijas Ērgļa ordeni.

******************************************************

Dzimis 1879. g. 13. martā Kraukļu pag. Nikolaja skolā tautskolotāja ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Ede, dz. Bebre. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies un beidzis ģimnāziju Rīgā, 1904. g. beidzis MU Juridisko fakultāti ar I šķ. diplomu.

No 1911. g. zvērināts advokāts Rīgā.

No 1918. g. 19. dec. Tiesu palātas loceklis.

1920. g. 29. nov. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Kriminālās kasācijas departamentā.

1931. g. 13. febr. ievēlēts par Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētāju, 1934. g. 12. jūn. par Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju.

No 1934. g. dec. arī LELB virsvaldes loceklis, vēlāk prezidenta vietnieks.

Bijis Satiksmes ministrijas juriskonsults. Ierosinājis Latvijas Krimināltiesību biedrības izveidi, piedalījies tās darbībā (1937. g. organizēts Latvijas kriminālo tiesību darbinieku kongress).

No 1938. g. nov. arī Ordeņu kapitula kanclers, darbojies Rīgas Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 9. jūl. (no 12. sept.) atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

Vācu okupācijas laikā no 1943. g. 1. jūl. iecelts jaundibinātajā LELB konsultora amatā ar padomdevēja funkcijām tiesību jautājumos.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Miris 1952. g. 21. nov. Pasavā, Bavārijas federālajā zemē, VFR.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III, II šķ., Ak I šķ.; Igaunijas Ērgļa ord.

Precējies ar Helēnu Sanderi, meita Alise Helēne (dz. 1915. g. 28. martā).

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 75. l.; 1536. f., 2. apr., 388. l.; LVD; EVP; Senātora Aleksandra Gubena 65 mūža gadi. Daugavas Vēstnesis. 1944. g. 12. marts; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 71. lpp.

No A. Gubena 1934. g. 15. dec. lūguma tieslietu ministram H. Apsītim: “Š. g. 12. decembrī evaņģēliskās luteriskās baznīcas arhibīskaps iecēlis mani šīs baznīcas virsvaldes locekļa amatā. Par piedalīšanos virsvaldes sēdē tiek izsniegts honorārs Ls 4.- par sēdi un tādēļ šis amats ir kvalificējams kā algots. Ņemot vērā, ka pēc Tiesu iek[ārtas] Lik[uma] 171. p[anta] 2. d[aļas] šādu algotu amatu ieņemšanai izprasāma padotības kārtībā iepriekšēja Ministru kabineta piekrišana, es ar šo pagodinos lūgt Jūs, Ministra kungs, izprasīt manim Ministru kabineta piekrišanu [..] Kā redzams no klātpieliktā Senāta apvienotās sapulces š. g. 13. decembra rīcības sēdes žurnāla izraksta, Senāta plenārsapulce neceļ iebildumu pret to, ka es izpildu minēto darbu baznīcas virsvaldē. Bez tam pagodinos ziņot, ka pirms decernents – arhibīskaps Grīnbergs iecēla amatos baznīcas virsvaldes locekļus, par virsvaldes sastāvu ir ticis paziņots Iekšlietu ministra [V. Gulbja] un Ministru prezidenta [K. Ulmaņa] kungiem.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 388. l., 10. lp.)

No A. Gubena 1940. g. 9. jūl. lūguma tieslietu ministram J. Pabērzam: “Pēc apmēram 34 gadu sastāvēšanas darbā, kāds pēc pastāvošiem likumiem tiek ieskaitīts pensijas izdienā, esmu nolēmis aiziet emeritūrā. Tādēļ pagodinos lūgt Jūs, augsti godātais Ministra kungs, likt priekšā Ministru kabinetam atbrīvot mani no ieņemtiem amatiem Senātā, ar tiesībām izlietot neizlietoto kārtējo divu mēnešu atvaļinājumu, skaitot to ar š. g. 12. jūliju. Pēc atvaļinājuma es darbā Senātā vairs neatgriezīšos.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 388. l., 11. lp.)

Ursache: news.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Jānis GubensVater
        2
        Ede GubensMutter
        3
        Alise Helēne GubeneTochter28.03.1915
        4Marija GubeneMarija GubeneSchwester27.08.187211.08.1947
        5
        Helēna GubeneEhefrau
        6Erasts BiteErasts BiteArbeitskollege15.02.188007.02.1942
        7Jāzeps RancānsJāzeps RancānsGleichgesinnte25.10.188602.12.1969
        8Ludvigs SējaLudvigs SējaGleichgesinnte02.06.188515.02.1962
        9Konstantīns  ČaksteKonstantīns ČaksteGleichgesinnte26.07.190121.02.1945

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter