de

Kārlis Cērpe

Geburt:
26.09.1875
Tot:
03.01.1931
Zusätzliche namen:
Zehrpe
Kategorien:
Figur des öffentlichen Lebens, Kapitän, Seemann
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof

  *1875. IX 26. Ventspilī + 1931. I 03. Rīgā.

                Beidzis Ventspils jūrskolu,

                1897. ieguva tālbraucēja kapteiņa tiesības,

                1914/1920. Krievijas kara flotes virsnieks,

                1919/1925. Liepājas ostas priekšnieka palīgs,

                1925/1931. ledlauža „Krišjānis Valdemārs” kapteinis.

                Apbalvots ar Somijas „Baltas Rozes” ordeņi,

                 Zviedrijas „Vāzas” bruņinieku ordeņi.

                Apbedīts Jēzus draudzes kapos Rīgā.

                Avots:       „Jūrnieks“ # 1/1931.;

                                Arvja Popes arhīvs.

 

Kārlis Cērpe (vecajā ortogrāfijā Zehrpe, 1875-1931) bija latviešu tālbraucējkapteinis, Krievijas impērijas kara flotes virsnieks (1914-1920), ledlauža „Krišjānis Valdemārs” kapteinis.

Dzīvesgājums

Dzimis 1875. gada 26. septembrī Ventspilī. Beidzis Ventspils jūrskolu, 1897. ieguva tālbraucēja kapteiņa tiesības. Pirmā pasaules kara laikā bija Krievijas impērijas kara flotes virsnieks (1914-1919). Pēc kara beigām Liepājas ostas priekšnieka palīgs (1919-1925), ledlauža „Krišjānis Valdemārs” kapteinis (1925-1931).

Miris 1931. gada 3. janvārī Rīgā, apbedīts Jēzus draudzes kapos Rīgā.

Sabiedriskā darbība

Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924), tās Goda padomes loceklis.

Ursache: biographien.lv, wikipedia.org

Keine Orte

    loading...

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter