Helēna Dzeivere

* 1881. + 1943. III 03.

                1909. beigusi Pēterpils kara medicīnas akadēmiju, ķirurģija,

                1938. Marijas 35,

  Avots:       “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R. 1938.;

                    „Tēvija” # 54/1943.

---

Dzimusi Krievijā, Pleskavas guberņā, notāra ģimenē. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Pleskavā iestājusies Pēterpils sieviešu medicīnas institūtā, kuru ļoti sekmīgi beigusi 1909.gadā. No 1909.—1910. gadam rajona ārste Pēterpils guberņā. 1911. gadā pāriet kā asistente uz Smoļenskas guberņas slimnīcu, kur strādā līdz 1914. gadam ģinekologa Dr. med. A. Aleksandrova un ķirurga Dr. med. N. Gureviča vadībā, speciālizēdamās ķiurģiskās disciplīnās. No 1914.—1917. gadam ķirurģijas un dzemdību nodaļas vadītajā Maskavas guberņas Podoļskas slimnīcā. Šai pilsētā bijuši arī 4 kara hospitāļi, kur viņa sniegusi palīdzību pasaules karā ievainotiem. 1918.—1924.gadā viņas darbība norisinājusies Maskavā: slimo kasē, Lefortovas ķirurģiskā slimnīcā, Bobruiskas kara hospitālī (sākot no 1920. g,. kad mobilizēta sarkanā armijā); vēlāk no 1921.—1924.gadam asistente Maskavas II universitātes ķirurģiskā klīnikā (prof. Terabinski).

1924.gadā kā optante pārnāk uz Latvijas brīvvalsti un apmetas uz dzīvi sava vīra vecāku mājās Kacēnos, kur līdz 1925. gadam nodarbojas ar brīvpraksi, operēdama arī Radovas apriņķa slimnīcā. 1925. gadā 6 nedēļas apmeklē Berlīnes klīnikas (prof. Bier, prof. Hildebrand, prof. Krause) un tai pašā gadā pārnāk uz Rīgu. 1926.gadā iztur pārbaudījumu latviešu valodā Izglītības ministrijas komisijā. Sāk strādāt vairākās slimo kasēs, kur viņas darbība laikā no 1934.—1939. g. viņas politiskā noskaņojuma dēļ stipri ierobežojās. Visu laiku no 1925.—1941. gadam strādā krievu ārstu biedrības slimnīcā kā ķirurgs. 1941. gada 16. jūlijā šīs slimnīcas personālu pārvieto uz kara gūstekņu slimnīcu Ģimnastikas ielā 1. Lielinieku režīma laikā slimnīca bija pārorganizēta par Rīgas pilsētas 4.ķirurģisko klīniku un pārvietota Raiņa bulvārī 4. 16. oktobrī viņa atsvabināta no darba gūstekņu lazaretē uz pašas vēlēšanos un saslimusi ar neiralģiju. Pēdējā laikā strādājusi 6. poliklīnikā. 1943.gada 2. martā iestājusies Sarkanā krusta slimnīcā, kur pēc operācijas 3. martā mirusi. Nelaiķes darbs norisinājies visvairāk krievu aprindās un Maskavas priekšpilsētā. Viņa ir publicējusi kādus 7 zinātniskus rakstus krievu valodā un līdzdarbojusies krievu ārstu biedrībā. Viens raksts ir iespiests latviešu valodā. Apglabāta Raiņa kapos. (Ārstniecības žurnāls, 01.05.1943)