Vera de Fišere

 * 1915. VI 18. Rīgā.     

                1942. XII 14. beigusi Latvijas Universitātes arhitektūras fakultāti.

Vera Jansone dzimusi Rīgā 1915.gada 18. jūnijā, acu ārstu ģimenē. Tēvs Dr. med. Ernests Jansons, māte Dr. med. Marija Siņeokova.  Pēc Franču liceja absolvēšanas V. Jansone 1934. g. iestājas L.U. Arhitektūras fakultātē. Studē Štālberga modernās arhitektūras darbnīcā. Šeit uzspīd gaišā Lekorbizjē (Le Corbusier) zvaigzne, kura vadīs cauri visai viņas profesionālajai dzīvei. Studiju laikā Vera nododas arī sportam, galvenā disciplīna — paukošana. Vairākus gadus no vietas viņa notur meistara titulu floretē. 1939. g. viņa iegūst 1. godalgu Arhitektūras sacensībā. Tas dod iespēju ceļojumam uz Vakareiropu un studijām Itālijā. 1942. g. V. Jansone nobeidz arhitektūras fakultāti; diplomdarbs — "Rīgas koncertzāle."
Kara laikā Vera nonāk Vīnē. 1945.g. pavasarī viņai izdodas aizbraukt uz Franciju, kur turpina studijas — Lekorbizjē darbnīcā un "E.N.S. des Beaux Arts". Šeit atmosfēra ļoti draudzīga: pa dienu visi strādā arhitektu birojos, pelnot dienišķo maizi, pa naktīm raujas ar ideju projektiem. V.Jansone izpelnās trīs godalgas. Ar lielu sajūsmu viņa izstrādā diplomdarbu "One Maternite" sieviešu slimnīcai Lekorbizjē stilā; profesionālā darbā projektē liela mēroga celtnes: skolas, koledžas, slimnīcas, biroju namus, laboratorijas utt. pie Paula Nelsona (Paul Nelson), Bjenī (Bienvenu) un citos birojos.
1950.g. Jansonei vienlaicīgi pienāk AAUW stipendija studijām ASV un līdzdalība ("partnership") J.L. Ombēra (Humbaire) birojā. Šī amerikāņu stipendija izrāva jauno arhitekti no drudžainā darba ar franču kolēgām no Parīzes, pasaules mākslas un zinātnes centra, un aizmeta uz Čikāgu, šo internacionālo mudžekli, pie Misa van der Roe (Mies Van der Rohe), dzelzs un stikla celtniecības pravieša. "Beaux Arts" darbnīcā visi dziedāja caurām naktīm, lai ar sajūsmu nobeigtu projektu līdz 11.30 no rīta. Bet Ilinojas Technologijas institūta (Illinois Institute of Technology) klasēs valda disciplīna un absolūts klusums: vajag koncentrēties, lai sasniegtu perfekciju abstraktajās dzelzs un stikla formās. Pēc trīs semestriem Miss van der Roe piešķir Jansonei "Master of Science in Architecture" grādu. Praktiskā dzīvē sirdij tuvāks bija darbs urbanistikā: vairāku Čikāgas rajonu atjaunošanas projekti, kur varēja iemiesot jaunās Lekorbizjē idejas — būvēt gaismas pilis, kur dārzu vidū valda saule.
Seko atgriešanās uz Eiropu un Šveicē saderināšanās ar Dr. iur. E.Frederiku de Fišeru (Frederic de
Fisher). Jaunais pāris uzsāk dzīvi Ņujorkā. Jansonei izdodas strādāt slavenu arhitektu birojos: L.J.Sērta (Sert) (urbanistikā Bogotā), Skidmora-Ovingsa-Merila (Skidmore-Owings-Merrill) (projekti Bogotā un Ņujorkā, Zekendorfa (Zekendorff) (pirmie iepirkšanās centri).  Pēc pāris gadiem Jansone de Fišera pārceļas uz Sanfrancisko, kur viņiem piedzimst meita Irma.
Kalifornijā V. Jansone strādā pie Viktora Gruēna (Victor Gruen), piedaloties "Fox Plaza" (32 stāvu celtne dažādām vajadzībām) kompleksa un citu debesskrāpju projektēšanā. Ar drosmi un neatlaidību viņa strādā kā plānotāja ("senior designer") un atbildīgā "projekta arhitekte" daudzās arhitektu firmās pie ļoti interesantiem projektiem: slimnīcas Sanfrancisko un Frezno, komerciālie centri Kalifornijā un Havajā, biroju nami Sanfrancisko un Arizonā, ASV sūtniecība Maskavā (pie S.O.M. un Gruzena), vairākas augststāvu dzīvojamās ēkas un viens grezns "condo" San Mateo, "BART" metro tranzita sistēma Sanfrancisko (pie E. Borna).
Savā privātpraksē Jansone projektējusi dažādas celtnes, gan liela mēroga kompozīcijas urbanistikā, gan privātas rezidences. Viņas privātmāja visskaidrāk reprezentē to modernās arhitektūras stilu, kuru dibināja Lekorbizjē, Gropius un Miss van der Roe 1920-tos un 30-tos gados un kas ātri iekaroja pasauli. Māja, kas pacelta uz dzelzs kolonnām, novietota uz stāvas nogāzes ar panoramisku skatu uz kalniem un lejām.
Vera Jansone nodibināja stipendiju latviešu sievietei, kas studē arhitektūru vai medicīnu.

                Avots:       V. Eienbauma arhīvs.

                                Laiks, 29.12.1990