Ernests Jansons
- Geburt:
- 04.12.1880
- Tot:
- 27.09.1945
- Kategorien:
- , , Arzt, Bärentöterorden / Kriegsorden, Mitglied der studentischen Körperschaft, Opfer der Katastrophe, Professor, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Leipzig, Православное отделение кладбища. (ru)
* 1880. XII 04. Rīgā; m. Doroteja, S. Marija dz. Siņeokovs, ārste
+ 1945. IX 27. Leipcigā.
Beidzis Rīgas Nikolaja ģimnāziju,
1907. beidzis Tērbatas Universitāti, acu slimībās,
1907/1913. Tērbatas Universitātes acu klīnikas asistents,
1913. V 01. Dr. med.,
1913/1914. acu ārsts Rīgā, sava privāta klīnikā,
1914. I 01. paaugstināts titularais padomnieks pakāpē izd. 1907. XI 01.,
1914. VII 18. Pleskavas 325. kājnieku družīnas ārsts,
1914. IX 04. Moģiļevas 393. kājnieku družīnas vecākais ārsts,
1914. IX 23. Kauņas 383. kājnieku družīnas vecākais ārsts,
1915. VIII 26. paaugstināts koļeģijas asesors pakāpē izd. 1910. XI 01.,
1916. III 18. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona vecākais ārsts,
1916. VIII 18. apbalvots ar. Sv. Staņislava ordeņa III šķiru ar šķēpiem un banti,
1916. XII 23.- 25. kaujas,
1916. XII 27.-31. kaujas,
1917. II 06. apbalvots ar Sv. Annas ordeņa III šķiru,
1917. I 15. paaugstināts galma padomnieks pakāpē izd. no 1915. VII 18.,
1917. III 19. apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa II šķiru ar šķēpiem,
1917. I 07. Latviešu strēlnieku I brigādes lazarete galvenais ārsts,
1917. XII 17. demobilizēts,
1918. IX 06. Deņiķina armijas Terekas kazaku I divīzijas ārsts,
1920. III 01. atvaļināts,
1921. VI 01. Kara saimniecības pārvaldes ārsts,
1921. IX 09. Rīgas kara slimnīcas vecākais ordinators,
1921. X 21. apstiprināts ārsts pulkvedis leitnants pakāpē izd. 1915. VII 18,
1924. VI 01. atvaļināts,
1924/1934. Valsts centrālās ierēdņu ambulances vadītājs,
1923. Latvijas Universitātes privāt docents,
1925. XI 03. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķīru # 1878,
1934. Rīgas pilsētas veselības valdes priekšnieks,
1934/1935. Rīgas pilsētas valdes loceklis,
1935/1944. Latvijas Universitātes docents un profesors,
1938. bij. Latvijas Universitātes acu klīnikas vadītājs,
1938. Z. Meierovica b. 2,
1939. XI 11. Apbalvots a5r Viestura ordeņa III šķiru ar šķēpiem,
Latvijas Sarkanā Krusta galvenās valdes loceklis,
Avots: LVVA 1023-2-1013-13, 3318-1-2033-310, 5601-1-2435.;
Armijas XII pavēles # 673/1916., # 141/1917.;
Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona pavēle # 83/1916.;
Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka pavēle # 67/1917.;
Latviešu strēlnieku I brigādes lazaretes pavēle # 1/1917.;
«Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.;
„Es viņu pazīstu”, R., 1939.;
„Students” # 1/1938.
***
LKOK nr.3/1878
Jansons, Ernests
Ārsts apakšpalkavnieks 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā.
* 1880. g. 4. decembrī Rīgā.
+ 1945. g. 27. septembrī autokatastrofā Leipzigā, Vācijā, kur E. Jansonu notrieca padomju tanks.
[Apbedīts Leipcigas pareizticīgo kapos.]
Apbalvots par kaujas nopelniem latviešu strēlnieku pulkos.
JANSONS ERNESTS Kaspara dēls
Bij. 1. Daugavgrīvas latviešu strēln pulka vecākais ārsts.
Ordenis piešķirts 1925. gadā
Dzimis 1880. g. 4. dec. Rīgā. Izglītojies Lutera elementārskolā, Nikolaja ģimnāzijā, pēc tam Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē.
Krievu armijā iesaukts 1914. g., 1916. g. martā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Staņislava II, III šķiras, Annas III šķiras ordeņiem.
1916. g. 24. dec. Ziemassvētku kauju laikā pēc vācu pozīciju ieņemšanas Jansons pēc paša ierosmes ieradās priekšējās pozīcijās Skangaļu raj., sākoties apjukumam, uzņēmās komandēšanu un līdz pēdējai iespējai apšaudīja tuvojošos vāciešus, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un atkāpties; izcēlies arī kaujās pie Ķekavas 1916. g. jūl.
Armiju atstājis 1917. g. nov. No 1918. g. nov. līdz 1920. g. febr. dienējis Deņikina armijā.
Latvijas armijā iestājies 1921. g. febr., ārsts Kara saimniecības pārvaldē, pulkvedisleitnants.
Atvaļināts 1924. g. jūn. Dzīvojis Rīgā, acu ārsts, privātdocents LU, Rīgas pilsētas valdes loceklis. Piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā. Bijis Rīgas pilsētas Veselības pārvaldes priekšnieks. Latvijas Sarkanā Krusta valdes loceklis. Latvijas Oftalmologu biedrības priekšsēdētājs. Latvijas Profesiju kameras ārstu kopas priekšsēdētājs. Daudzu zinātnisku rakstu autors. Neatkarības pēdējos gados medicīnas profesors LU.
1944. g. rudeni emigrējies uz Vāciju. Miris 1945. g. 27. sept. Leipcigā. Apbedīts Leipcigas pareizticīgo kapos.
Ursache: lkok.com, biographien.lv
Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
---|---|---|---|---|---|
Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv |
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Vera de Fišere | Tochter | ||
2 | Marija Jansone | Ehefrau |
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.