Pauls Kampe

  *1885. IV 10. Karvas pag.   Miris Bonnā.

                1897/1905. beidzis Rīgas pilsētas reālskolu,

                1905/1906. Rīgas politehnikumā arhitektūras nodaļā, students,

                1906/1908. Darmštates tehniskajā augstskolā, arhitektūras nodaļas students,

                1908/1910. beidzis Rīgas politehnikumu, inženieris arhitekts,

                1910/1912. kara dienestā,

                1912. ievēlēts par Rīgas politehnikuma asistentu,

                1914. docents,

                1914/1918. Krievijas armijā, kara ierēdnis,

                1918/1919. Rīgas tehnikumā, skolotājs,

                1920. Rīgas Valsts tehnikumā, skolotājs,

                1920. Latvijas Universitātes docents,

                1925. vecākais docents,

                1936. X 20. ieguva doktora grādu,

                1937. XI 17. ievēlēts par arhitektūras fakultātes profesoru,

                Rīgas arhitektūras biedrības biedrs,

                Rīgas senatnes pētītāju biedrības biedrs.

                Avots:       „Students” # 5/1937.;

                                „Universitas” # 15/1937.

***

AIZSAULĒ AIZGĀJIS LATVIJAS CELTNIECĪBAS PĒTNIEKS PROF. DR. ARCH. PAULS KAMPE 
Bonnā 23. februārī miris prof. Dr. arch. Pauls Kampe. Domājams, ka negaiditā aiziešana
ir sekas no traģiskā likteņa sitiena, kuru pārcieta profesors sakarā ar sava dēla nāvi neilgi atpakaļ. Dēls tikai dažas dienas pēc savām kāzām mira auto katastrofā. No 1938. g. Pauls Kampe bija Latvija universitātes architektūras profesors. Ar prof. Paulu Kampi beidzies ievērojama latviešu zinātnieka mūžs Un latviešu architektos nav viņa aizstājēja. 

***

Vairāk nekā 70 zinātnisku publikāciju autors. Dažās arhitektam veltītās publikācijās pieminēti arī atsevišķi viņa kā praktizējoša arhitekta radošie darbi —

• ražošanas ēkas un strādnieku mājas Karvā (1912–1920),
• kinoteātris Majoros (1925, nav saglabājies),
• vasarnīcas Valteros,
• Bulduros,
• Ogrē un
• Ropažos (1929–1932),
• vairāku baznīcu atjaunošanas projekti u.c.,

bet tikpat kā nav norāžu uz viņa arhitektūras darbiem, kas tapuši pirms Pirmā pasaules kara. Vienīgi Rīgas Arhitektu biedrības 1911. g. izdotajā “Baltijas jūras provinču tēlotājas mākslas gadagrāmatā” viņš atzīmēts kā īres namu

• Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 70
• Rīgā, Brīvības ielā 158. (1909)
• Rīgā, Ganību dambī 3. (1909) 
• Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 69. (1909)
• Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 73 (1910)
• Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 71. (1910)
• Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 55. (1910)
• Rīgā, Strēlnieku ielā 11 (1910)
• Rīgā, Mednieku ielā 8. (1910)
• Rīgā, Bruņinieku ielā 73b. (1911)
• Rīgā, Lauku ielā 3. (1911)
• Rīgā, Lāčplēša ielā 112. (1911)
• Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 64 (1911)
• Rīgā, Blaumaņa ielā 31
• Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 18
• Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 82/84 un 30 
• Rīgā, Zvaigžņu ielā 24. (1912.)
• Rīgā, Klīveru ielā 1. (1912.)
•  Rīgā, Mūkusalas ielā 33. (1913)

līdzautors. Šo namu būvprojekti apstiprināti 1910. g., bet būvdarbi pabeigti gadu vēlāk. Projekti izstrādāti arhitekta Aleksandra Vanaga birojā, kurā kādu laiku darbojās arī P. Kampe.

Savukārt 1912. g. izdotajā Rīgas Arhitektu biedrības gadagrāmatā P. Kampe kopā ar arhitektu Gerhardu fon Tīzenhauzenu (Gerhard von Tiesenhausen) norādīts kā viens no Tīnūžu muižas pārvaldnieka mājas projekta autoriem.

Citi darbi

• Rīgā, Ģertrūdes ielā 38., (1907)
• Liepājā, Peldu ielā 33., (1911)
• Liepājā, Graudu ielā 34
• Liepājā, Republikas ielā 26/28, (1913),
• Liepājā,  Alejas ielā 6, (1913),
• Liepājā, Bāriņu ielā 29a, (1913),
• Liepājā, Ferdinanda Grīniņa ielā 3 (1913),
• Liepājā, Krišjāņa Valdemāra ielā 18 (1913),
• Liepājā, Leona Paegles ielā 16, (1912),
• Liepājā, Lielajā ielā 4, (1912),
• Liepājā, Liepu ielā 23 (1912),
• Liepājā, Republikas ielā 19 (1914) 
• Liepājā, Uliha ielā 15/17 un 25 (1914)
• Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 16. (1934)

http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/70_2/3_Janis%20Krastins.pdf u.c.