Aleksandrs Vanags

Aleksandrs Vanags ir viena no spilgtākajām personībām tajā Rīgas arhitektu plejādē, kura galvenokārt 20. gs. sākumā izveidoja pilsētas centra raksturīgo seju. Var atrast formās pat ļoti atšķirīgus A. Vanaga darbus, taču galvenokārt viņš bija nacionālā romantisma meistars.

Nacionālā romantisma redzamākais ideologs un iedvesmotājs bija A. Vanaga kolēģis un draugs Eižens Laube, tomēr būvmākslas nacionālās tāpatības meklējumi visvairāk un visuzskatāmāk atspoguļojas tieši A. Vanaga darbos. Lielākā to daļa (to skaitā ap 60 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu) radusies ārkārtīgi īsā laikposmā – kādos piecos gados, taču šis radošā talanta uzliesmojums nobrieda ilgi un pamatīgi. Visa viņa dzīve un profesionālā izaugsme saistīta ar savas tautas garamantu senatnes un mākslas pieminekļu apsekošanu, izpēti un apzināšanu, tā ir nepārtraukta virzība un tieksme uz latviešu nācijas garīgās un materiālās kultūras vērtību atklāsmi.

A. Vanags nācis no Vidzemes, no kalpu ģimenes. Mācījies Liezeres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gadā sāka studēt inženierceltniecību, bet no 1898. gada – arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā. Augstskolas diplomu A. Vanags neieguva, bet 1902. gadā Sanktpēterburgā, Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā nokārtoja eksāmenu, kas deva t.s. būvtiesības, t.i., faktiskas tiesības strādāt arhitektūras arodā. 1894. gadā A. Vanags vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā aktīvi piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā. No šā gada viņš strādāja K. Pēkšēna būvbirojā, bet 1905. gadā atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju.

Līdz ar plašo praktisko celtniecību A. Vanags aktīvi piedalījās projektu konkursos. 1908. un 1909. gadā tika godalgoti viņa meti lauksaimniecības būvēm. Arī citos projektu konkursos viņš ieguva godalgotas vietas. Viņa darbi publicēti Rīgas arhitektu biedrības, kuras biedrs viņš bija kopš 1907. gada, gadagrāmatās „Jahrbuch für bildende Kunst in den Ostseeprovinzen”.

1904. gadā A. Vanaga tulkojumā latviešu valodā iznāca jaunie Rīgas būvnoteikumi (tie saglabāja likuma spēku līdz pat 1940. gadam).

1903. gada 26. un 27. marta „Baltijas Vēstnesī” iespiests apjomīgs A. Vanaga raksts „Modernais stils”. Tas ir pamatīgs apcerējums par mākslinieciski stilistiskajām tendencēm pasaules tālaika būvmākslā, faktiski pirmā nopietnā publikācija latviešu valodā par aktuāliem arhitektūras vēstures un teorijas jautājumiem. Ir zināmi arī citi A. Vanaga publicējumi, bet Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes arhīvā saglabājušies vairāki viņa manuskripti par latvju sētas arhitektoniskā izveidojuma, Pirmā Pasaules kara laikā izpostīto saimniecību atjaunošanas u.c. jautājumiem.

A. Vanaga būvbirojā, kas kādu laiku atradās K. Pēkšēna namā Alberta ielā 12, pēc tam Tērbatas ielā 48, tad paša meistara namā Krišjāņa Barona ielā 37 un visbeidzot Tetera namā Brīvības ielā 61, darbojās virkne vēlāk pazīstamu latviešu arhitektu, to skaitā arī ievērojamais mākslas un arhitektūras vēsturnieks P. Kampe, kas 1929. gadā publicēja plašu un pagaidām vienīgo pētījumu par izcilo latviešu arhitektu (Kampe P. Aleksandrs Vanags (1873 - 1919) kā cilvēks un kā celtnieks. – Rīga, 1929. – 20 lpp.).

Pirmā Pasaules kara laikā, kad Rīgā pilnīgi apsīka jebkāda būvdarbība, A.Vanags strādāja armijas dienestā, ceļu būvniecības nodaļā. 1918. gadā vācu okupācijas laikā viņš piedalījās latviešu kultūras izstrādes Berlīnē organizēšanā, bet no 1919. gada februāra darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā. Visas viņa intereses bija saistītas ar tautsaimniecības, it īpaši lauku būvju atjaunošanu, taču     1919. gada 10. martā, apvainojot kotrrevolūcionārā darbībā, boļševiki A. Vanagu arestēja un 19. martā smilšu pauguros pie centrālcietuma kopā ar daudziem citiem cilvēkiem nošāva.

Tā latviešu tauta zaudēja vienu no saviem krietnākajiem dēliem, kas visus savus spēkus un talantu ziedoja tās labā. Taču neviens tai nevar atņemt viņa darbus, viņa celtnes, kas joprojām rotā ne tikai Rīgu, bet arī citas Latvijas pilsētas un apdzīvotas vietas. A. Vanaga celtās dzīvojamēkas ir Alūksnē, Jūrmalā, Pļaviņās, Tartu un Tukumā, viņš cēlis Bulduru dārzkopības (1912) un Priekuļu lauksaimniecības (1912) skolas, Komercskolu Jaunjelgavā, vudusskolas Lielvārdē un Strenčos, lauksaimniecības un citu biedrību namus Kuldīgā (1908), Liezerē (1908), Rūjienā (1914), virkni pagastnamu u.c. ēkas.

Autors Jānis Krastiņš