Jānis Kiršentāls

*1867. V 05. Matkules pag.; S. Otīlija dz. Līvens + 1934. XI 11. Talsos.

                1886. beidzis Kuldīgas ģimnāziju,

                1887/1894. beidzis Tērbatas Universitāti ar ārsta grādu,

                1894. ārsts Saldū,

                1895/1896. papildinājās Vīnē, Berlīnē un Pēterburgā,

                1896/1915. ārsts Saldū,

                1915. ārsts Vec Aucē,

                1915/1918. bēgļu gaitās, ārsts Tērbatā,

                1919/1920. Liepājas Sarkanā Krusta slimnīcā un Liepājas pilsētas ārsts,

                1919/1934. ārsts Talsos,

                Laikraksta „Talsu Balss” dibinātājs.

                Apbedīts Līvenu kapos.

                „Lettonia’s” filistrs.

                Avots:       „Universitas” # 15/1934.

---

11. novembrī miris Dr. Jānis Kiršentāls. Nelaiķis dzimis 1867.gada 5. maijā Matkules Dzīres mājās kā mūrnieka dēls. Apmeklējis Dursupes pagasta skolu, Talsu apriņķa skolu un Kuldīgas ģimnāziju, kuru beidzis decembrī 1886. gadā. 1887.gadā Kiršentāls ieradās Tērbatā, immatrikulējās universitātē kā medicīnas students un iestājās korporācijā Lettonia. Lettonia tā paša gada maijā bija nosvinējusi savu zaļzil-zelta krāsu piecu gadu jubileju. Tai bija zeme zem kājām, bet šī zeme bija jāaizstāv pret arvien vēl agresīvajām vācu korporācijām, kuru biedru skaits kopā vai pat desmitkārtīgi pārsniedza letoņu pulku. Lettonia’s toreizējā cīņa pret vācu korporācijām bija cīņa ne tikai Lettonia’s labā, bet arī visas latviešu tautas labā. Tā bija latviešu studentu cīņa par līdztiesību pret toreiz studentu dzīvē privileģēto vācu studentu un līdz ar to cīņa par katra latvieša līdztiesību mūsu toreiz vācu valdītā zemē. Tā bija cīņa, kurai latviešu students varēja iedegties, un tā bija jāizcīna ar toreizējā, vācu noteiktā studentu dzīvē parastajiem cīņas ieročiem, kuru ultima ratio bija asi slīpēts rapieris un lādēta pistole. Kiršentāls bija šādai cīņai kā radīts, un viņš tai arī iedegās. Viņš bija stalts milzis ar gaišu, atjautīgu prātu, ar nesalaužamu raksturu, kompromisu pretinieks un apdāvināts ar izciliem miesas spēkiem. leņemot Lettonia’s goda amatus, tai skaitā arī seniora amatu, viņš cienīgi reprezentēja Lettoniu šaržēto konventā. Un vajadzības gadījumā viņš aizstāvēja Lettoniu un savu tautu ar ieroci rokā, pie kam ierocis viņa rokā bija bīstams pretiniekam. Tanī laikā, kad Kiršentāls tapa par zal-zil-zelta krāsu nesēju, Lettonia vēl nebija īsti viengabalaina savā iekšienē. Tās saimē bija daži nelatvieši, kā arī tādi latvieši, kuri, tāpat kā daži toreizējie Rīgas latviešu biedrības vadītāji, vīri, savā starpā runāja vairāk vāciski nekā latviski. Un taisni šie latvieši reprezentēja galvenā kārtā Lettoniu buršu valstī. Vācu korporeļi šos latviešus letoņus apzīmēja par baltajiem, kurpretim konsekventos latviešus letoņus dēvēja par melnajiem. Kiršentāls bija viens no tiem, kas panāca, ka arī tie letoņi, kas reprezentēja Lettoniu buršu valstī, bija konsekventi latvieši un varēja pateikt un arī pateica vācu buršiem: «Redziet, baltie ir tikpat melni kā melnie."
Būdams īsts letonis, Kiršentāls neaizmirsa arī savas medicīnas studijas. Ar sekmēm viņš tās beidza 1894.gada maijā. Sirsnīgi un ar sajūsmu letoņu saime viņu izvadīja uz dzimteni - dzīvē un darbā. Tur viņu gaidīja līgava, viņa Lettonia’s cīņu biedra Kārļa Līvena māsa Otilija. Viņš apprecējās un apmetās uz dzīvi kā ārsts Saldū. Gadu vēlāk 1885.gadā viņš apmeklēja Vīni, Berlīni un Pēterburgu, kur papildinājās savās jau praksē pārbaudītās ārsta zināšanās. 1896.gadā viņš atgriezās Saldū un ar panākumiem strādāja tur kā ārsts līdz 1915.gada pavasarim, kad pārnāca uz Vecauci. Tā paša gada vasarā, vācu karaspēkam ieņemot Kurzemi, Kiršentāls aizgāja bēgļu gaitās. Šo laiku viņš pavadīja Tērbatā, strādājot sākumā uz turieni evakuētā Auces slimnīcā un vēlāk Jelgavas latv. sark. krusta slimnīcā. 1918.gadā Kiršentāls atgriezās vēl vācu okupētā Aucē. 1919. gadā viņš pārgāja uz Liepāju, kur līdz 1920. gadam vadīja Sarkanā krusta slimnīcu un strādāja bez tam vēl kā pilsētas ārsts. Kiršentālam bija divi dēli Oļģerts un Haralds, kurus viņš pats iepaukoja, iekams tie devās uz Tērbatu un Lettoniu. Oļģerts mira 1919.g. beigās varoņa nāvē cīņā pret lieliniekiem. Daudzsološā dēla agrā nāve ļoti sāpēja tēvam un mātei: Kiršentāls nolēma pāriet uz Talsiem. Talsi un apkārtne bija Kiršentāla un viņa laulātas draudzenes dzimtene šaurākā nozīmē. Tur viņi bija savas jaunības laimes brīžus pavadījuši un tur viņi vēlējās nodzīvot savu mūžu vakaru. Bet mūža vakara vietā Kiršentālam atklājās Talsos vēl plašs darba lauks. Tur viņš darbojās kā pilsētas ārsts, vadīja apriņķa slimnīcu un bija evaņģ. latv. draudzes padomes redzams loceklis. Tur viņš kopā ar citiem nodibināja laikrakstu «Talsu Balss“, kas pauda latviešu nacionālo domu, kurai Kiršentāls visu savu mūžu bija uzticīgs. Pirms gadiem trim Kiršentāls saslima ar trieku. Pēc pāris mēnešiem viņš gan kaut cik atspirga un turpināja savus darbus, bet pilnus spēkus viņš vairs neatguva, kas ļoti viņu kā dzimušu spēka vīru nomāca. Šā gada septembrī trieka atkārtojās, un 11. novembrī viņš slēdza acis uz mūžību. 15. novembrī Kiršentāla mirstīgās atliekas paglabāja Līvenu kapos, kur 1920. g. paglabāja viņa dēla Oļģerta miesas un 1904. g. Kārļa Līvena miesas. Pie kapa atvadījās viņa laulātā draudzene, dēls Haralds, tagad pazīstams ārsts Rīgā, ar piederīgiem, Lettonia’s pārstāvji un liels pulks citu bērinieku. (Universitas, 1934)

***

1920. gada 27. februārī viņš Liepājā saņem pasi kā Kirstein=Kirschental Jahnis Andreja d., dzimis Matkulē 1867. gadā, precējies, luterānis, ārsts. 

Avots: Liepājas 1920. gada pasu izdošanas grāmata. Pieejama: https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3QL-M923-3?i=49&cat=3032310