Hermanis Kuplis

Izglītība. 1915. g. abs. Dubultu (L. Bērziņa un F. Šmitchena) 8 klašu vīriešu ģimn. No 1915. līdz 1918. g. rud. sem. TU Medicīnas fak., studijas atjaunojis LU Medicīnas fak. 1921. g. rud. sem. (4. kursā), abs. 1923. g. dec., iegūstot ārsta grādu (pēc saīs. progr.). Papildinājis zināšanas rentgenoloģijas kursos Berlīnē (1930) un Latvijā (1937).

Darbība. No 1919. g. 12. jūn. līdz 1920. g. 23. sept. dienējis 6. Rīgas kājnieku pulkā, jaunākais ārsts-leitnants. No 1919. g. 8. okt. līdz 1919. g. 22. nov. Latvijas Neatkarības kara dalībnieks. Pēc 1. pas. kara rajona ārsts Jaunsvirlaukā (1924–1927), slimo kases rajona kontrolārsts Staicelē (1927–1928), Rozēnu pagasta rajona ārsts (1928–1944).

Bēgļu gaitās izceļojis uz Vāciju, strādājis par ārstu. No 1947. g. ārsts bēgļu nometnēs Vīsbadenē un Hersfeldā. 1950. g. ieceļojis ASV. Licenci ārsta praksei ieguvis 1961. g. Pēkšņi miris 1962. g. 28. febr. Mičiganas pavalstī.

Ģimene. Tēvs Juris; māte Marija Johanna, dz. Bridiņa.

līdz 1921. g. studentu korporācijas "Ventonia" biedrs

EAA 402-1-14175, 402-7-448;

LNA LVVA 7247-1-4235;

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība. Apkārtraksts, 1962. g. 1. jūl.;

Gustavs Šaurums. Tērbatas Universitāte 1632–1932. – Rīga, 1932.

***

* 1896. I 31. Pociema pag.

                1923. beidzis Latvijas Universitāti, 

                1924/1927. Jaunsvirlaukas pagasta ārsts,

                1927/1928. Staiceles ārsts,

                1928/1944. Rozēnu Staiceles rajona ārsts.

                Avots:       LVVA P-1023-2-13-144;

                               “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R. 1938.