Alvīne Pāvule

Piepulcināma pirmajām latviešu medicīnas zinātniecēm, dzimusi 1910. gada 2. jūnijā Salas pagasta Mežbeltēs un ir attāla radiniece populārajam aktierim Eduardam Pāvulam (1929 - 2006). Viņa 1929. gadā beigusi Dubultu vidusskolu un 1936. gadā LU Medicīnas fakultāti, saņēmusi godalgu par studiju darbu. No 1937. līdz 1940. gadam A. Pāvule bija LU jaunākā asistente, pēc tam asistente un no 1944. gada vecākā lektore. Sākusi pētniecību profesora Roberta Krimberga (1874 - 1941) vadībā, pēc kara viņa to turpināja pie profesora Anatolija Zubkova (1900 - 1967) Fizioloģijas katedrā. 1950. gada 29.decembrī tika aizstāvēta medicīnas zinātņu kandidāta disertācija par sirds un asinsvadu nosacītiem refleksiem uz sāpju kairinājumu. 1953. gadā viņa tika ievēlēta par docenti un 1959. gadā - par RMI Fizioloģijas katedras vadītāju. 1969. gada 20. jūnijā A. Pāvule Tartu Valsts universitātē ļoti sekmīgi aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju “Apzarņa asinsvadi kā refleksogeniskā zona”, kas diemžēl neguva apstiprinājumu Augstākajā atestācijas komitejā Maskavā zinātnisko skolu pretrunīgo uzskatu dēļ. Spējīgajai zinātniecei tika liegta profesora karjera. A. Pāvule publicējusi mācībgrāmatu fizioloģijā, studentu un laikabiedru atmiņā palikusi kā viena no izcilākajām laikmeta personībām, publicista Jāņa Liepiņa vārdiem - „Medicīnas fakultātes rota”. Viņa mirusi 1975. gada 30.jūnijā Rīgā un apbedīta Slokas kapos.

                Avots:       LVVA P-1423-2-15-50.;

                               „Latvijas medicīniska personālā saraksts“, R., 1938.