Eduards Peise

* 1881. II 23. Sīpeles pag. [Peize]; S. Alma dz. Grosbergs.

                1899. IX 30. Kauņas cietokšņa pulka karavīrs,

                1900. IX 04. izturējis pārbaudījums uz praporščika pakāpi 

                               pie 3. Korpusa štābā,

                1900. IX 09. atvaļināts rezervē,

                1900. XII 09. paaugstināts rezerves praporščiks pakāpē,

                1904. X 14. Rezerves 98. bataljona maizes ceptuves pārzinis,

                1905. X 19. bataljona kasieris,

                1905. XI 22. Jaligolicas 245. kājnieku pulka virsnieks,

                1905. XII23. atvaļināts rezervē.

                1914. VII 25. Daugavgrīvas 23. zemessargu darbu rotas komandieris,

                1914. VII 25. pārdēvēts par zaurjad kapitānu,

                1915. IV 10. apbalvots ar Sv. Staņislava ordeņa III šķīru,                 

                1915. VIII 28. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona saimniecības priekšnieks,

                1915. IX 13. Saimniecības komandas priekšnieks, praporščiks,

                1916. I 16. apbalvots ar Sv. Annas ordeņa III šķiru,

                1916. V 26. Kājnieku izlūku komandas jaunākais virsnieks ,

                1916. VII 25. izgāja uz 18. inženieru darba rotu,

                1916. VII 24. Inženieru darba 18. Rotas virsnieks,

                1916. IX 07. paaugstināts podporučiks pakāpē izd. no 1915. VII 19.,

                1916. XI 19. paaugstināts poručiks pakāpē,

                1917. V 20. Daugavpils kara apgabalā štāba rezervē,

                1917. VIII 15. Lauku dzelzceļu 2. Parka Rotas komandieris,

                1918. I 30. atvaļināts,

                1919. XII 18. Grobiņas kājnieku pulka Saimniecības rotas jaunākais virsnieks,

                1920. I 17. Ložmetēju (I) rotas Jaunākais virsnieks,

                1920. I 24. beidzis Franču sistēmas ložmetēju kursus,

                1921. II 26. Grobiņas kājnieku pulks pārdēvēts par Dobeles kājnieku pulku,

                1921. III 11. atvaļināts.

                Avots:       LVVA 5601-1-4808.

                               XII armijas pavēle # 202/1916.; 

                               Rīgas latviešu strēlnieku bataljona pavēle # 16/1915.;

                               „Latviešu strēlnieks”, lpp. 1134, 1412.;

                               V. Eichenbauma arhīvs # 6957.

***

1927. gada 15. novembrī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (Valdības Vēstnesis 17.11.1927, Nr. 259). 1931. gada 18. augustā pēc ilgākas slimošanas miris Zemgales priekšzīmīgākais lauksaimnieks un dārzkopis, Sīpeles pagasta Lejas Strazdu māju īpašnieks Eduards Peize 50 g. vecumā. Nelaiķis bija plaši pazīstams dārzkopju aprindām ar savu priekšzīmīgi nostādīto augļu dārzu. Viņa skaistās āboļu un bumbieru augļu šķirnes vienmēr ir guvušas pirmās godalgas visās dārzkopības izstādēs. Viņš bija pratis nostādīt savu plašo augļu dārzu uz ienesības pamatiem un to visu bija veicis paša spēkiem, aiz tīras patikšanas uz augļkopību. Kaut ar nebija mācījies speciālu dārzkopību, tā tomēr bija viņa sirds lieta un tādēļ uz Lejas Strazdiem katru vasaru brauca dārzkopji no visām Latvijas malām lūkoties un mācīties, kā jākopj dārzi, lai tie būtu ienesīgi. Būdams vienmēr sirsnīgs, mīļš un neviltots sarunu biedris dārzkopju sanāksmēs, kā tāds viņš arī paliks neaizmirstamā atmiņā. Lai viņam vieglas smiltis pēc ražīga dārzkopja darba. F l o r i a n s. (Latvju Dārzkopis 08.1931, Nr. 8). Vakarrīt pēc ilgākas slimošanas miris Sīpeles pag. Lejasstrazdu māju saimnieks Eduards Peize, kurš plašā apkārtnē bija pazīstams kā centīgs sabiedrisks darbinieks un priekšzīmīgs lauksaimnieks. Bijis ari neatkarības cīņu dalībnieks. Lejasstrazdu priekšzīmīgo saimniecību parasti apmeklēja ekskursijas, arī ārzemnieki, še 1926. gada vasarā ieradās arī Somijas valsts prezidents L. Relanders kopā ar nelaiķi valsts prezidentu J. Čaksti. Aizgājušo guldīs zemes klēpī 22. augustā Bērzmuižas kapos. (Latvijas Kareivis 19.08.1931, Nr. 183).