Pēteris Vanags

* 1883. VII 07. Lazdonas pag.; M. Līza, S. Marianna dz. Makarovs 

                               + 1944. VII 21. Dreiliņu pag.

                1900/1904. beidzis Baltijas skolotāju semināru,

                1904. Biķeru draudzes skolas skolotājs,

                1905. arestēts,

                1908. Daugavpils Jozesa grāmatu veikala darbinieks, 

                1909/1912.. Līvānu pagasta skolas skolotājs,

                1912/1914. Daugavpils Bebra un Brežinska tirdzniecības skolotājs,

                1915. beidzis Maskavas skolotāju institūtu, eksterns,

                1916/1920. Tambovas guberņas zemstes grāmatvedis un valdes loceklis,

                1920. Latvijas dzelzceļu finanšu inspektors,

                1924/1930. Valsts kontroles padomes loceklis un I departamenta 

                               priekšsēdētāja biedrs,

                1930/1940. Valsts kontroles II departamenta priekšsēdētājs,

                1930. XI 13. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru # 552,

                1938. XI 18. apbalvots ar Atzinības Krusta II šķiru,

                1940. Valsts Elektrības uzņēmuma „Ķegums” revīzijas komisijas 

                               priekšsēdētājs,

                1942/1944. Kontroles lietu šefs,

                Apbedīts Biķeru draudzes kapos, dzīvoja Dreiliņu pagastā, Jaunbrunavāra mājās.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Baltijas skolotāju seminārs”, R., 1940.;

                               „Tēvija” # 106/1942., # 171/1944.

Pēc ilgākas slimošanas acis uz mūžu aizvēris Latvijas pašpārvaldes kontroles šefs  PēterisVanags. Pēdējos gados sirdskaite pasliktināja kontroles šefa veselību, kādēļ viņš jau vairākus mēnešus bija atrauts no darba un piesaistīts slimības gultai.
P. Vanags dzimis 1883. g. 7. jūlijā Lazdonā. Beidzis Kuldīgas skolotāju semināru un kā eksternis arī skolotāju institūtu. Studējis Maskavā. Darbojies par skolotāju un Latvijas dzelzceļu virsvaldē par finanšu inspektoru. Daudzus gadus viņš veltījis darbam Latvijas valsts kontrolē, kur bijis departamenta priekšsēža biedrs un vēlākk līdz pat boļševiku iebrukumam mūsu zemē — priekšsēdis. Pēc boļševiku padzīšanas bijis Revīzijas ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors, pēc tam, pārveidojot šo iestādi, Latvijas pašpārvaldes kontroles šefs. Bijis arī rosīgs sabiedrisks darbinieks, par saimnieciskiem un valsts budžeta jautājumiem rakstījis periodikā, kā arī sarakstījis vairākus darbus tautsaimniecībā un finanšu lietās. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu un citām goda zīmēm.

                Avots:       „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Baltijas skolotāju seminārs”, R., 1940.;

                               „Tēvija” # 106/1942., # 171/1944.; 24.07.1944