Krišjānis Prūsis

Krišjānis Frīdriha dēls Prūsis dzimis 1881. gada 19. februārī Kurzemes guberņā  zemnieku ģimenē.

Beidzis Liepājas pilsētas skolu

1901. gada rudenī iestājies militārajā dienestā. Tas noritējis Liepājas cietokšņa artilērijā, kur K. Prūsis par apzinīgu dienestu drīz paaugstināts par jaunāko feierverkeru apakšvirsnieku.

1902. gada vasarā iestājās Maskavas kājnieku junkurskolā, kuru beidza ar I šķiru pēc diviem gadiem — 1904. gada augustā.

Jaunais podporučiks ieradās savā pirmajā dienesta vietā — 1. Kaukāza sapieru bataljonā Tiflisā.

Jau 1905. gadā par centīgu pienākumu izpildi viņu apbalvoja ar Svētā Staņislava III šķiras ordeni, kas tik īsā laika periodā pēc virsnieka dienes ta sākuma bija neparasta parādība un, visticamāk, izskaidrojama ar kāda apakšvienības veikta speciāla uzdevuma izpildi. Šis ordenis nozīmēja arī to, ka atbilstoši Krievijas Impērijas likumiem, Prūsis ieguva personālmuižnieka statusu.

No 1907. gada februāra viņš bija rotas komandieris, bet jau tā paša gada rudenī tika paaugstināts par poručiku un pārvietots uz 6. Austrumsibīrijas sapieru bataljonu Irkutskā, kur komandēja kara telegrāfa rotu.

1909. gadā par labu dienestu tika apbalvots ar Svētās Annas III šķiras ordeni,

1911. gadā tika paaugstināts par štābkapteini.

Sekoja komandējums uz mācībām Pēterburgas virsnieku gaiskuģniecības skolas aviācijas nodaļā, kas ilga no 1912. gada februāra līdz oktobrim, kad Prūsis mācības ļoti sekmīgi pabeidz.

1912. gada jūlijā latviešu presē parādījās ziņa:

«Štābkapteinis Prūsis, paceldamies no korpusa aerodroma ar Farmana biplānu, ieskrēja grāvī, pie tam aeroplāns sadragāts un pats aviators tika ievainots.»

1913. gada martā Krišjānis Prūsis tika ieskaitīts 1. aviācijas rotā kā 1. korpusa avio 
nodaļas komandieris Pēterburgā, un tur viņš tieši piedalījās Krievijas militārās aviācijas izveidē, cita starpā, cieši sadarbojoties ar izcilo konstruktoru Igoru Sikorski, kura lidoju os pavadīja viņu kā rezerves jeb otrais pilots.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, K. Prūsis savas nodaļas sastāvā piedalījās kara darbībā frontē, par parādīto varonību saņemot vairākus kaujas apbalvojumus — Svētā Vladimira IV šķiras ordeni ar šķēpiem un Svētās Annas II šķiras ordeni ar šķēpiem.

1915. gada jūlijā viņš tika iecelts par Gatčinas aviācijas skolas praktisko nodarbību pārzini un augustā — arī par «apmācošo virsnieku» jeb lidošanas instruktoru.

1915. gada oktobrī viņu paaugstina kapteiņa dienesta pakāpē.

Tomēr 1916. gada aprīlī, veicot kārtējo mācību lidojumu ar apmācāmo — podporučiku Nikolaju Ilzinu (iespējams — pēc izcelsmes latvieti, kaut arī viņš bija cēlies no Kronštates), lidmašīna cieta avāriju, un abi lidotāji gāja bojā. Krišjānis Prūsis tika apbedīts Gatči nas karavīru kapos. Viņam palika ģimene — sieva Natālija, dzimusi Kompanejceva un meita Jeļena (dz. 1914. gada novembrī). 

Pēc: Ēriks Jēkabsons, uc preses materiāli

***