Toms Freimanis
Toms Freimanis
- Geburt:
- Tot:
- Zusätzliche namen:
- Rūdolfs
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Kapitän, Soldat, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
LKOK nr.3/2053
Freimanis, Toms Rūdolfs
Jaunākais apakšvirsnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.
* 1896. gada 23. oktobrī Klesteru pagastā.
+ Kritis 1944. gada 14. jūlijā frontē pie Indras.
Apbalvots par 1917. gada 12. janvāra kauju pie Ložmetējkalna.
Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis. 2. pasaules karā dienēja latviešu 4. robežsargu pulkā.
Bijis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka kaprālis.
Ordenis piešķirts 1927. gadā
Dzimis 1896. gada 24. oktobrī Klosteres pagastā 1915. gadā iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā, piedalījies kaujās Ķemeros, pie Ķekavas, Nāves salā, pie Ložmetējkalna. Apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiru.
1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna Freimanis uzņēmās vada komandēšanu, ar savu priekšzīmi iedvesmoja kareivjus vācu blindāžas ieņemšanai; tika ievainots rokā. Vēlāk uzņēmās rotas komandēšanu un noturēja blindāžu pret ienaidnieka uzbrukumiem. Šajā kaujā 1. pusrota zaudēja 45 % sastāva.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. martā. Piedalījies kaujās, armijā palicis arī pēc brīvības cīņām.
No 1936. gada, kapteinis, strādājis karaskolā Rīgā. Latvijas Lauksaimniecības kameras mazpulku inspektors. Apbalvots ar TZO V šķiru. Zviedrijas šķēpa ordeņa II šķiru.
1940. gada oktobrī pārskaitīts 24. teritoriālā korpusa 195. strēlnieku divīzijā. Vācu okupācijas laikā dienējis 4. robežsargu pulkā. Kritis frontē pie Daugavpils 1944. gada 13. jūlijā.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.