Pauls Gailītis
- Geburt:
- 28.05.1869
- Tot:
- 15.07.1943
- Patronym:
- Toms
- Zusätzliche namen:
- Otto
- Kategorien:
- , Minister, Nationalgarde, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Pastor, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
* 1869. V 28. Dzērbenes pag.; M. Paulīne, S. 1. Elza, 2.Olga dz. Skalbergs. + 1943.
Vecāki - skolotāji Toms Gailītis un Paulīna dz. Balode
Beidzis Bērzaines ģimnāziju,
1889/1894. beidzis Tērbatas Universitāti, kand. theol.,
1896. VII 26. ordinēts,
1896/1899. Cēsu apriņķa vikārs,
1899/1902. Rīgas Aleksandra ģimnāzijas skolotājs,
1902/1912. Vecpiebalgas draudzes mācītājs,
1913/1918. Kaukāza kara apgabala mācītājs,
1918/1920. Jeiskas draudzes Taganrogā mācītājs,
1919/1921. Latvijas priekšstāva pilnvarotājs Ziemeļkaukazā,
1921/1922. Ārlietu ministrijas administratīva juridiskā departamenta direktors,
1921/1925. Kokneses Krapes draudzes vikārs,
1922/1925. Saeimas deputāts,
1922/1925. Seces un Sēlpils draudzes vikārs,
1923. I 26.-VII 19. Izglītības ministrs,
1923/1935. Rīgas pilsētas I ģimnāzijas direktors,
1925 IX 11. apstiprināts par Lielvārdes draudzes mācītāju,
1929/1940. Aizsargu organizācijā,
1929. I 07. Rīgas V aizsargu pulka mācītājs,
1929. XI 13. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķīru # 460,
1929/1931. Pieminekļu pārvaldes direktors,
1933. V 01. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1935. Lielvārdes un Jumpravas ev. lut. draudzes mācītājs,
1935. XII 18. atbrīvots no Lielvārdes draudzes mācītāja amatā,
1935. XII 18. atbrīvots no Jumpravas draudzes vikāra pienākumiem,
1935. emeritēts,
1937/1940. Latvijas Jaunatnes redaktors,
Apbalvots ar Igaunijas Sarkanā Krusta I šķiras goda zīmi,
Apbalvots ar Latvijas Sarkanā Krusta goda zīmi,
Latvijas Sarkanā Krusta valdes loceklis,
Latvijas jaunatnes Sarkanā Krusta priekšnieks,
Dzīvo Antonijas 15a-25.
Bērni - Paulis Gailītis; Vitolds Gailītis; Kārlis Gailītis; Anita Gailīte and Gundars Gailītis
Brāļi, māsas - Ella Bormanis; Markus Gailītis; Laimonis Gailītis; Marta Celmiņa; Lonija Grīviņa; Milda Bebris and Kārlis Gailītis
Avots: LVVA 1370-1-1697-87, 1640-1-522-102.;
„Es viņu pazīstu”, R., 1939.,
„Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.
„Baznīcas kalendārs“, R., 1935.;
„Svētdienas Rīts“ # 2/1936., # 30/1936.
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Lielvārdes pagasts, Vēveri
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 15/07/43
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris Kirovas cietuma slimnīcā
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Pauls Gailītis varat meklēt vietnē news.lv.
Ursache: news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
---|---|---|---|---|---|
Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv |
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Toms Gailītis | Vater | ||
2 | Paulīne Gailīte | Mutter | ||
3 | Gundars Gailītis | Sohn | ||
4 | Vitolds Gailītis | Sohn | ||
5 | Paulis Gailītis | Sohn | ||
6 | Anita Gārša | Tochter | ||
7 | Markus Gailītis | Brüder | ||
8 | Laimonis Gailītis | Brüder | ||
9 | Lonija Grīviņa | Schwester | ||
10 | Milda Bebre | Schwester | ||
11 | Marta Celmiņa | Schwester | ||
12 | Ella Bormane | Schwester | ||
13 | Olga Marija Gailīte | Ehefrau | ||
14 | Elza Gailītis | Ehefrau | ||
15 | Maksis Grīviņš | Neffe | ||
16 | Anna Bormane | Nichte | ||
17 | Hugo Celmins | Schwager | ||
18 | Otto Bormanis | Schwager |
27.01.1923 | Latvijas 4. Ministru kabinets. J. Pauļuka valdība
Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam.
28.06.1923 | Latvijas 5. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 3. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 28. jūnija līdz 1924. gada 26. janvārim.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.