Antons Vipulis
- Geburt:
- 27.05.1894
- Tot:
- 29.06.1942
- Patronym:
- Jēkabs
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Colonel, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Soldat, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Aloja, Alojas kapi
Dzimis Puikules pagasta Piģēnos lauksaimnieku Jēkaba un Marijas Vipuļu ģimenē. Sieva - Austra dz.Priedīte.
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Ģertrūdes iela 42 (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 29/06/42
Vieta: Krasnojarskas nov., Noriļlags, nošauts Noriļskā
Ieslodzījuma vieta: Krasnojarskas nov., Noriļlags
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Antons Vipulis varat meklēt vietnē news.lv.
***
LKOK nr.3/331
Vipulis, Antons
Leitnants 1. Latvijas neatkarības bataljonā.
* 1894. g. 27. maijā Puikules pagastā.
+ Nošauts 1942. g. 29. jūnijā izsūtījumā Noriļskā. 1941. g. 14. jūnijā apcietināts Litenes nometnē. Deportēts.
[]
Apbalvots par 1919. g. 5. aprīļa cīņām pie Slokas.
Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.
VIPULIS ANTONS Jēkaba dēls
Neatkarības bataljona leitnants.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1894. g. 27. maijā Puikules pag. Piģēnos. Izglītojies Valmieras pilsētas skolā, pedagoģiskos kursos. Kā eksternis izturējis eksāmenu Čugujevas ģimnāzijā.
1917. g. febr. iestājies Čugujevas karaskolā, to beidzis 1. jūn. Iedalīts 731. Komarovas kājnieku pulkā. Frontē pie Ilūkstes tā paša gada aug. saindējies ar kaujas gāzēm. Iecelts par rotas komandieri. 1918. g. atgriezies mājās.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi kā viens no pirmajiem. No 1918. g. 28. dec. dienējis Latgales virsnieku rotā. Pēc atkāpšanās no Rīgas Neatkarības rotas rindās kā vada komandieris piedalījies daudzās kaujās.
1919. g. 5. apriņķī kaujā pie Slokas, kad pretinieks ielauzās priekšpilsētā, Vipulis ar savu vadu, virzīdamies gar dzelzceļa līniju, pārrāva ienaidnieka fronti un uzbruka tam no mugurpuses, kā rezultātā lielinieki bēga, atstādami kaujaslaukā daudz savu kritušo. Pateicoties Vipulis rīcībai, mūsējiem izdevās pārgrupēties un noturēt Sloku.
Pēc armijas pārformēšanas kā rotas komandieris 1. Liepājas kājnieku pulkā cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. paaugstināts par kapteini.
1922. g. beidzis virsnieku kursus, rotas komandieris. No 1924. g. pārmaiņus bataljona komandieris, pulka saimn. priekšnieks, vēlāk pildījis pulka komandiera palīga pienākumus. 1925. g. nov. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
1940. g. sept. ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā, iecelts par korpusa štāba Ierindas daļas priekšnieku, apstiprināts apakšpulkveža pak.
1941. g. 14. jūn. Litenē apcietināts un deportēts uz Noriļlagu. 1941. g. 12. dec. Taimiras apgabaltiesas pastāvīgā sesija Noriļskā piesprieda Vipulis nāvessodu (KPFSR KK 58-4. 58-10-1 d). Nošauts Noriļskā 1942. g. 29. jūn.
Ursache: news.lv, lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Keine Orte
14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija
1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.