Andrejs Veckalns
- Geburt:
- 18.04.1879
- Tot:
- 18.05.1942
- Patronym:
- Andrejs
- Kategorien:
- , Bärentöterorden / Kriegsorden, Deputat, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
LKOK nr.3/2065
Kareivis Studentu bataljonā. * 1879. gada 18. aprīlī Tūjas muižā Valmieras apriņķī. + Nošauts 1942. gada 18. maijā Usoļlagā.
Apbalvots par cīņām 1919. gada 10. oktobrī pie Daugavas.
7. Siguldas kājnieku pulka kareivis. Ordenis piešķirts 1927. gadā
Dzimis 1879. gada 18. aprilī Tūjas muižā, zemkopja ģimenē.
Mācījies Rīgas amatnieku vakarskolā.
1903. gadā iestājies Sociāldemokrātiskajā organizācijā.
1905. gada janvārī par politisko darbību arestēts.
1907. gadā arestēts vēlreiz.
1908. gadā spiests emigrēt uz Vāciju, vēlāk devies uz Šveici. Būvstrādnieks Cīrihē, izglītojies amatniecības skolā un Vintertūras būvtehnikumā.
1914. gada rudenī atgriezies Krievijā, zīmētājs un būvju vadītājs dažādās pilsētās.
1917. gadā revolūcijas laikā aģitators, apkarojis lielinieku uzskatus.
1918. gadā Maskavā kādā pretlielinieciskā konferencē arestēts. Pēc atbrīvošanas nelegāli ieradies Rīgā.
No turienes 1919. gada janvārī ieradies Liepājā, kur turpinājis sociāldemokrātisko ideju propagandu, kā arī atklātu aģitāciju pret landesvēru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. oktobrī Rīgā, piedalījies Rīgas atbrīvošanā, uzņēmies visgrūtākos uzdevumus - gājis izlūkos, stāvējis posteņos, visus pienākumus izpildīdams ar lielu drosmi un stāvokļa izpratni.
1919-1922. gadam Tautas padomes loceklis, 1922.-1934. gadam 1., 2. un 3. Saeimas deputāts no sociāldemokrātu frakcijas. Latvijas arodbiedrību centrālbiroja priekšsēdātājs.
1934.g. pēc Ulmaņa apvērsuma- ievietots Centrālcietumā, kā "kaitīga persona" kopā ar LSD deputātiem P. Lejiņu un Kristapu Eliasu.
Piešķirta jaunsaimn. Bikstu muižas centrā.
1941. gada 14. jūnijā kopā ar ģimeni deportēts.
PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. gada 18. aprilī piesprieda V. nāvessodu.
Nošauts 1942. gada 18. maijā Soļikamskas Usoļlagā.
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Zemitāna laukums 2-8
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 18/05/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Andrejs Veckalns varat meklēt vietnē news.lv.
Ursache: news.lv, lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Guna Briede | Tochter | ||
2 | Mirdza Veckalne | Tochter | ||
3 | Laima Veckalne - Linalaida | Tochter | ||
4 | Ķērsta Veckalne | Ehefrau | ||
5 | Rainis | Bekanntschaft | ||
6 | Kristaps Eliass | Mitglieder der gleichen Partei | ||
7 | Spricis Paegle | Gleichgesinnte |
17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana
Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim
18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana
Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana un tiek apstiprināta Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība
17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas
14.11.1922 | Latvijas Republikas 1. Prezidents - Jānis Čakste tiek ievēlēts par pirmo LR Prezidentu
Jau 1920. gada 1. maijā Čakste atklāja Satversmes sapulces pirmo sēdi. Tika izvirzīti divi Satversmes sapulces priekšsēdētāja amata kandidāti - Jānis Čakste no pilsoniskajām partijām un Jānis Rainis kā sociāldemokrātu pārstāvis. Satversmes sapulce ar 83 balsīm par savu priekšsēdētāju ievēlēja Čaksti, Rainim iegūstot tikai 48 balsis. Šajā amatā viņš atradās visu Satversmes sapulces darbības laiku.