Oļģerds Dzinters

Aresta adrese: Talsu apriņķis, Laidzes pagasts, Ventkalni
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 15/08/42
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 7. lēģera punkta 1. apakšpunkta lazaretē, apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā

Oļģerda vārds iekalts arī dzimtas kapakmenī Antiņu kapos.

*******************************

Dzimis 1892. g. 8. maijā Permas gub., Krievijā, virsskolotāja ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Emma, dz. Ventenberga.

1910. g. beidzis Jelgavas ģimnāziju un 1910.–14. g. studējis tieslietas TU, 1915. g. nov. beidzis studijas PU.

1. pasaules kara laikā 1915. g. dec. Petrogradā mobilizēts Krievijas armijā, 1917. g. maijā beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā, bijis praporščiks Latviešu strēlnieku rezerves bataljonā, no 1916. g. sept. 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā), pulka tieslietu virsnieks (vēlāk sakaru komandas priekšnieks). Sasniedzis poručika dienesta pakāpi. 1917. g. nov. piekomandēts 43. korpusa izmeklēšanas tiesnesim, 1918. g. janv. saslimis ar aklās zarnas iekaisumu un vācu karaspēka ienākšanas laikā febr. atradies lazaretē Tērbatā.

1918. g. maijā no Tērbatas atgriezies Kurzemē, dzīvojis Tukumā, bet 1918. g. okt. devies uz Ukrainu (Ahtirku (Ohtirku), Jekaterinoslavu – 1926.–2016. g. Dņepropetrovska, tag. Dņepra). 1918. g. dec. beigās ieradies Liepājā, kur izslimojis izsitumu tīfu. 1919. g. febr. mobilizēts Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku (no 1919. g. jūl. Latvijas armija) 1. Latviešu atsevišķajā jātnieku nodaļā (vēlākajā 1. kavalērijas divizionā), virsleitnants. 1919. g. jūl.–aug. Kurzemes kaujas raj. adjutants, pēc tam Kurzemes divīzijas štāba Operatīvās daļas adjutants. Par kaujas nopelniem pret Bermonta karaspēku paaugstināts par kapteini.

1921. g. martā pārcelts uz Kara tiesu (maijā atvaļināts). 1921. g. 4. okt. iecelts par Latgales apgabaltiesas locekli (1922. g. 31. dec. atbrīvots no amata pēc paša lūguma). No 1923. g. 15. marta Rīgas apgabaltiesas loceklis, no 1926. g. 7. dec. Liepājas apgabaltiesas loceklis, no 1935. g. 8. okt. Tiesu palātas loceklis.

No 1937. g. 22. dec. Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs.

Latgales Patronāta biedrības priekšsēdētājs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. dec. atbrīvots no amata.

1941. g. 14. jūn. Laidzes pag. Ventkalnos apcietināts. Izvests uz Vjatkas soda nometnēm.

Miris 1942. g. 15. aug. pirms sprieduma pasludināšanas.

Apbalvojumi: Latvijas TZo V šķ., Vo III šķ. ar šķēpiem, Akpz, Acjpm; Krievijas Sv. Ao III šķ. ar šķēpiem, IV šķ., Sv. So III šķ. ar šķēpiem.

Precējies 1927. g. 6. maijā Laidzē ar Annu Sofiju Vilhelmīni Ventenbergu (1904. g. 10. nov.–1944. g.; no 1941. g. izsūtījumā Krasnojarskas nov.), meita Biruta Elizabete (dz. 1929. g. 23. febr.; agronome), dēls Vitauts (1930. g. 16. apr.–1998. g. janv. Rīgā; 1941.–44. g. izsūtījumā Krasnojarskas nov.; Dr. sc. ing.) un meita Daina Ilze Dzintere (dz. 1932. g. 9. janv.; Dr. paed.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 3727. f., 1. apr., 22. l., 140. lp.; 1534. f., 5. apr., 41. l.; 1536. f., 2. apr., 293. l.; 27. apr., 72. l.; 1595. f., 10. apr., 83. l.; 5601. f., 1. apr., 1521. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr. 1. apr., 13162. l.; Jaunos amatos. Jaunākās Ziņas. 1937. g. 23. dec.; EVP; LE (I) 1. sēj.; AL; LPMV.

No Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja F. Zilbera 1923. g. 7. febr. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Oļgertu Dzintera kungu pazīstu no 1921. gada, kad es izpildīju Jelgavas apgabaltiesas prokurora vietu un Dzintera kungs bij tās pašas tiesas Prokurora biedrs, no kāda amata viņš pārgāja par Latgales apgabaltiesas locekli. Par Dzintera kungu varu dot tikai visulabākās atsauksmes. Viņa morāliskās īpašības vērtēju ļoti augsti, jo pazīstu viņu kā godīgu un taisnīgu cilvēku ar stingru raksturu un ļoti lielām darba spējām, bagātām juridiskām zināšanām un gribu strādāt Valsts labā. Dzintera kunga aiziešana no Latgales tiesas bij mums sāpīgi sajūtama un tās iemesli, cik es novēroju, bij meklējami tikai viņa personīgā dzīvē. Daudzreizes priekš Dzintera kunga aiziešanas kopsapulcē tiesneši lūdza viņu palikt vecajā vietā, bet Dzintera kungs par nožēlošanu neatrada to par iespējamu. No savas puses varu pēc labākās apziņas tikai ieteikt Dzintera kungu kā vēlamu kolēģi Rīgas apgabaltiesnešu vidū.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 72. l., 8. lp.)

No Tiesu palātas 1935. g. 9. nov. raksta Tieslietu ministrijai: “Pagodinos stādīt priekšā Tiesu palātas locekļa Oļģerda Dzintera š. g. 7. novembra lūgumu atmaksāt izdevumus, kādi viņam cēlušies pie pārcelšanās no Liepājas uz Rīgu, sakarā ar viņa iecelšanu Tiesu palātas locekļa amatā. Tiesu palātas loceklim Dzinteram pienākas saņemt pārcelšanās izdevumus: atlīdzību Ls 44,60 apmērā: par divām otrās klases biļetēm – pašam un sievai – Ls 14,60 un par 1500 kilogramu smagas bagāžas pārvešanu – Ls 30.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 41. l., b. p.)

No tieslietu ministra J. Pabērza raksta O. Dzinteram 1940. g. 26. aug.: “Godājamais, priekšsēdētāj, Daugavpils apgabaltiesai un dažām tai padotām iestādēm pienācās noteiktā un pie tam ļoti īsā laikā pārvietoties uz jaunām telpām. Pie šā darba stājās visi darbinieki un darbinieces, veltījot tam savu atpūtas laiku un vēlās nakts stundas. Šis lielais darbs veikts priekšzīmīgi pat vēl pirms noteiktā termiņa. Tāpat daudz pūļu un centības darbiniekiem prasīja vērtspapīru izņemšana no tiesu aktiem. Arī šis darbs veikts noteiktā laikā. Tas viss liecina, ka tiesas darbinieki ir pareizi izpratuši savu uzdevumu jaunas L[atvijas] P[adomju] S[ociālistiskās] R[epublikas] celtniecības darbā. Lūdzu Jūs, godājamais priekšsēdētāj, izteikt par to Jums padotās apgabaltiesas darbiniekiem manu pateicību.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 293. l., 34. lp.)