Jānis Edgars Pāvuliņš

Aresta adrese: Valmieras apriņķis, Skaņkalnes pagasts, Ķeiķi
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 11/05/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jānis Pāvuliņš varat meklēt vietnē news.lv.

*******************************************************

Dzimis 1899. g. 6. martā Valmieras pag. Jaunkaritenos lauksaimnieka (muižas rentes mājas saimnieka) ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Marija, dz. Ērmane.

1904. g. ģimene pārcēlusies uz Rīgu, 1908. g. uz Valmieras pag. Slaunēm.

No 1909. g. mācījies Valmieras pilsētas elementārskolā, pēc kuras beigšanas 1912. g. iestājies Valmieras privātajā reālskolā (beidzis 1918. g. apr.). No 1918. g. mācījies Valmieras 2. vidusskolā (beidzis 1919. g.).

1919. g. martā mobilizēts Padomju Latvijas armijā, 7. padomju strēlnieku pulka štāba kancelejists, maija beigās dezertējis.

1919. g. 2. jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), 1. (5.) Cēsu kājnieku pulkā, Skolnieku rotā. 1919. g. 6. jūn. ievainots plecā.

1919. g. 8. okt. Tukumā kritis Bermonta karaspēka gūstā, 12. okt. izbēdzis.

1920. g. beidzis Armijas radiotelegrāfistu kursus, no 1920. g. aug. radiotelegrāfists Rīgas stacijā. 1921. g. jūl. atvaļināts no armijas, kaprālis.

No 1921. g. studējis tieslietas LU (1935. g. beidzis Tiesību nodaļu). Studiju laikā darbojies LU Studentu padomē (bijis vicepriekšsēdētājs, sekretāra  biedrs, Virtuves, Pašvaldības, Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, studentu virtuves kasieris, studentu tiesas sekretārs).

1927. g. sakarā ar sievastēva nāvi pārcēlies uz Skaņkalnes pag. Ķeiķiem, lai pārņemtu mantojumu, pēc tam atgriezies Rīgā.

1928. g. martā ievēlēts par Valmieras apr. Revīzijas komisijas priekšsēdētāju.

1928. g. 17. okt. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Liepājas apgabaltiesā; strādājis izmeklēšanas tiesnešu un miertiesnešu pakļautībā, bijis piekomandēts prokuratūrai, civilnodaļai, Kuldīgas zemes grāmatu nodaļai.

No 1934. g. febr. Latgales apgabaltiesas prokurora biedrs.

1931. g. 30. maijā iecelts par vecāko tiesamatu kandidātu Latgales apgabaltiesā (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa; ilgstoši bijis prokurora biedra v. i.). 1934. g. 20. febr. iecelts par prokurora biedru. No 1934. g. 20. sept. tādā pašā amatā Liepājas apgabaltiesā.

No 1935. g. 5. nov. Liepājas apgabaltiesas loceklis; strādājis civilnodaļā.

1938. g. 21. maijā uzdota Tirdzniecības firmu reģistrācijas nodaļas vadīšana.

1940. g. 27. febr. iecelts par Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru.

No 1934. g. dec. bijis 15. Liepājas aizsargu pulka štāba bataljona vada komandieris (no 1939. g. pulka tieslietu darbvedis), Liepājas Latviešu biedrības valdes loceklis, darbojies studentu Valmieras novadniecībā, Mazsalacas Studentu biedrībā, Daugavpils Latviešu biedrībā, sporta biedrībā “Olimpija”, Liepājas jahtklubā, Kurzemes Patronāta biedrībā, Latvijas Aerokluba Liepājas nodaļā, LU studentu korporāciju filistru biedrībā Liepājā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas Sarkanajā Krustā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 13. jūn. apcietināts. Pārvests uz Permas apg. Soļikamskas soda nometnēm. 1942. g. 8. apr. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1942. g. 11. maijā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV, V šķ., Acjpm, ANk.

Precējies 1922. g. 16. sept. ar Mildu Rinmani (dz. 1899. g. 9. jūl.; 1941. g. 14. jūn. izsūtīta). 1934. g. 6. sept. adoptējis meitu Rūtu (dz. 1930. g.).

Studentu vienības “Austrums” biedrs (1923.–26. g.), studentu korporācijas “Fraternitas Livonica” filistrs (iestājies 1926. g.).

A. LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 259., 260. l.; 7427. f., 1. apr., 1067. l.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-7768. l.; EVP; LUAJ.

No Liepājas apgabaltiesas prokurora T. Ūdra 1935. g. 2. nov. Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājam B. Cīrulim iesniegtā J. Pāvuliņa dienesta gaitas apraksta pielikuma: “Piedalījies kaujās pie Cēsīm un Rīgas. 6. jūnijā 1919. g. kaujā pie Cēsīm ievainots. Tā paša gada 8. oktobrī, sākoties Bermonta uzbrukumam, Tukumā kritis Bermonta gūstā. Naktī uz 12. oktobri no gūsta izbēdzis un pa mežiem nokļuvis Ventspilī, bet no Ventspils ar zvejnieku laivu pa jūru tā paša gada 22. oktobrī nokļuvis Rīgā pie savas daļas. Stādīts priekšā apbalvošanai ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru. Kaut gan visas armijas vienības, kas priekšāstādījumu caurskatīja, atzina, ka ir cienīgs būt apbalvots ar minēto ordeni, Lāčplēša Kara ordeņa dome priekšāstādījumu atstāja bez caurskatīšanas, kā iesniegtu pēc noteiktā termiņa. Priekšāstādījums bija iesniegts pēc termiņa aiz tā iemesla, ka tālaika rotas un bataljona komandieri bija kaujās krituši, un pulka komandieris plkv. Berķis (tagad armijas komandieris ģen. Berķis) par notikumu bija uzzinājis pēc dotā termiņa priekšāstādījumu iesniegšanai.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 259. l., 96. lp.)

No J. Pāvuliņa 1940. g. 26. jūn. raksta Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājam: “Lūdzu izsniegt man dienesta apliecību, ka esmu Liepājas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs, un ierakstīt minētā dienesta apliecībā, ka man ir tiesība turēt un nēsāt “Walther” sistēmas automātisko pistoli Nr. 795752.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 260. l., 37. lp.)