Volferts fon Rādens
Volferts fon Rādens
- Geburt:
- 15.05.1893
- Tot:
- 00.00.1943
- Mädchenname:
- Volferts Gerhards fon Rādens
- Kategorien:
- Aristokrat, Baron, Edelmann, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs, Teilnehmer des Zweiten Weltkriegs, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette, deutsche
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimis fon Rādens 1893.gada 15.(27.) maijā Asaros
Izglītību guvis Jelgavā guberņas ģimnāzijā, pēc tam mācījies Vācijā Lignicas karaskolā
. No 1911.gada dienestā Vācijas impērijas armijā, karogjunkurs. Dienēja Prūsijas ķeizariskajā Aleksandra gvardes grenadieru pulkā, bija karodznieks.
Piedalījies I pasaules karā no 1914. gada maija, kā leitnants - izlūku bataljona komandieris. 3 reizes ievainots, apbalvots: ar Vācijas Dzelzs krusta I un II šķiru; Vācu sudraba krustu par tuvcīņu; Hoencollernu krustu ar zobeniem.
Demobilizējies no vācu armijas 1918. gada rudenī kā virsleitnants.1918. gada novembra beigās Jelgavā noorganizējis pašaizsardzības vienību - t.s. Rādena rotu - kuras priekšgalā stājās Latvijas zemessardzes dienestā, piedalījās Latvijas Neatkarības karā.
1919.gada februārī paaugstināts par ritmeistaru.
No 1919.gada 12.jūlija majors, Latvijas baltvācu zemessargu – landesvēra virsštāba priekšnieks - majors. Cīnījās pret lieliniekiem Latgales frontē. No decembra vienības faktiskais komandieris.
1920.gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
No 1920.gada 1.aprīļa 13.Tukuma kājnieku pulka 3.bataljona komandieris.
1921.gada martā atvaļināts no dienesta.
1922.gadā pulkvežleitnanta pakāpe tika anulēta, fon Rādens tika degradēts par kapteini.
No 1921. līdz 1939.gadam nodarbojās ar lauksaimniecību Meijmuižā pie Jelgavas. Pārējos īpašumus, izņemot muižas ēkas un 50 ha neatsavināmo daļu, Latvijas valdība agrāreformas ietvaros nacionalizēja.
No 1934.gada bija Baltijas landesvēra un 13.Tukuma kājnieku pulka bijušo karavīru biedrības priekšsēdētājs, Vācbaltiešu tautas kopas Latvijā valdes loceklis.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
1939. gadā kā vācbaltietis bija spiests pamest Latviju.
1939.gadā mobilizēts vērmahtā kā virsleitnants, no 1943.gada 18.jūnija pulka komandieris, kapteinis.
Pazudis bez vēsts 1943.gada 1.oktobrī kaujās pie Kijevas.
Apbalvojumi:
- Vācijas Dzelzs krusts, I un II pakāpe
- Vācu sudraba krusts par tuvcīņu
- Hoencollernu krusts ar zobeniem
- Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira
- Dzelzs krusts, I un II pakāpe
Ursache: wikipedia.org, vesture.eu, news.lv
Keine Orte
Keine Termine gesetzt
