Margarita Stāraste

Margarita Stāraste bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece. Viņas darbs pārsvarā ir saistīts ar bērnu daiļliteratūru. Savas mākslinieciskās darbības 66 gados Margarita Stāraste ir sarakstījusi un ilustrējusi ap 100 grāmatu. Ilustrācijas tapušas arī vairāk nekā 40 citu autoru darbiem. Māksliniece ir veidojusi dekorācijas savu darbu iestudējumiem Latvijas Leļļu teātrī un Jaunatnes teātrī.

No 1933. līdz 1941. gadam mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā pie Konrāda Ubāna, Jāņa Kugas un Vilhelma Purvīša, 1952. gadā absolvējusi akadēmijas Grafikas nodaļu.

1937. gadā sākusi piedalīties izstādēs, ir bijušas divas personālizstādes: 1989. un 1994. gadā. 

1942. gadā sākusi rakstīt un ilustrēt savas bērnu grāmatas, kopumā sarakstījusi 20 grāmatas, pirmā grāmata arī tikusi izdota 1942. gadā. 

Viņas populārākās grāmatas ir "Balti tīri sniega vīri" (1942), "Ziemassvētku pasakas" (1943), "Zīļuks" (1961), "Pasaku ābece" (1969) un "Lācīša Rūcīša raibā diena" (1977).

Viņas grāmatas tikušas tulkotas vairākās citās valodās, tai skaitā poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu. 

Viņa ir līdzautore 1994. gadā iznākušajam lībiešu tautasdziesmu krājumam "Urū! Rurū!", kas tika izdots latviešu un lībiešu valodā. Pēc rakstnieces darbu motīviem tikušas uzņemtas vairākas animācijas filmas. Vēl ir veidojusi dekorācijas savu darbu iestudējumiem Latvijas Leļļu teātrī un Jaunatnes teātrī. Stāraste ir arī apmēram 40 citu autoru grāmatu ilustratore.

1964. gadā kļuvusi par Latvijas Mākslinieku savienības biedri, 1991. gadā — Latvijas Rakstnieku savienības biedri. 

Apbalvojumi:

1982. gada saņēma Pastariņa prēmiju.

1994. gadā tika izdota Stārastei veltīta pastmarku sērija. 

1999. gadā — III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Bijusi precējusies ar koktēlnieku Kārli Stārastu laikā no 1941. līdz 1969. gadam, lai gan vīrs no ģimenes aizgājis jau 1950. gadā.

1993. gadā apprecējusies ar nīderlandieti, jaunības mīlu Gerritu Bordevīku, ar kuru bijusi precējusies līdz viņa nāvei 2000. gadā.

Nīderlandē dzīvojusi no 1992. līdz 2000. gadam.

LTV 100g kultūras portrets