Pēteris Vaivads

PĒTERIS VAIVADS (1894-1941), pulkvedis.

Dzimis 19. nov. Olai­nes pag. Lapsās.

1912 beidzis V. Olava komercskolu Rīgā, mācījās mež­kopības kursos Pētermuižā.

1915 II mobilizēts armijā un ieskaitīts 28. rezerves bataljonā Harkovā.

1915 VII beidzis Tiflisas karaskolu (praporščiks); dienējis 16. Turkestānas strēln. pulkā, rotas komandieris.

1916. g. kaujās ar turkiem varākkārt ievainots un kontuzēts. Podporučiks (1916 V), poručiks (1916 IX), štābkapteinis(1917III).

No 1916 X1 bataljona komandieris.

1918. g. sāk. atvaļināts, bet drīz pēc tam iestājās Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā un piedalījies kaujās ar Sarkano armiju Kutaisi, Novorosijskā, Rostovā pie Donas.

1918 VIII atstājis dienestu, atgriezies Latvijā.

No 1919.2. VII Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis); dienējis 7. atsevišķajā bataljonā, no aug. - 1. Liepājas kājnieku pulkā (rotas komandieris, vēlāk bataljona komandieris).

Pulkvežleitnants (1920 IV), pulkvedis (l 927).

1920 XII -1921 III arī Falangas garnizona priekšnieks.

1924 beidzis vecāko virsnieku kursus.

No 1924 pulka saimniecības priekšnieks, no 1925 pulka komandiera palīgs.

1925-26 kara ministra sevišķu uzdevumu virsnieks, no 1926. g. 4. Valmieras kājnieku pulka komandiera palīgs.

1930 beidzis Kara akadēmisko kursu 8 mēnešu kursus.

No 1933. g. 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris.

1939 XI atvaļināts pēc paša vēlēšanās.

Dzīvoja Rīgā.

Miris 1941. g. 2. janv. Tērvetē, Latvijas Sarkanā Krasta tuberkulozes sanatorijā.

Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Apbalvojumi:

a) Latvijas LKo III šķ., TZo III šķ., Vo II (š) šķ., ANk;

b) Krievijas Sv. Vo IV (š) šķ., Sv. Šo III (š) šķ., Sv. Ao II (š), III (š) un IV šķ.

Precējies 1924 ar Molliju Zībergu (1895-1957).

Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940: biogrāfiska vārdnīca/ sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis; Latvijas Valsts vēstures arhīvs. – Rīga. – 1998. – 475.-476. lpp.

Avots - http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/