Harijs Jākabsons
- Geburt:
- 00.00.1924
- Tot:
- 17.03.1949
- Zusätzliche namen:
- Misters
- Friedhof:
- Bērzes pagasts, Virkus kapi
1949.gada 17.marta agrā rīta tumsā čekas sevišķo uzdevumu karaspēka 36. kājnieku pulka trieciengrupa 150 cilvēku sastāvā NKVD virsnieka vadībā tuvojās "meža brāļu" mītnei.
Zemnīcā atradās 24 partizāni. Uzbrukuma dienā bunkurā nebija komandiera: Kārlis Krauja un Jūlijs Krusts ar diviem partizāniem bija aizgājuši pie attālāk dzīvojoša kurpnieka.
Bet pastāv nopietna versija (Donats GREIZIS), ka partizānu bunkura uzrādītājs bijis Krusts-Kaminskis.
Uzbrukumu sīki aprakstījis kaujas aculiecinieks Modris Zihmanis. Lūk. viņa teiktais:
"Naktī bunkurā atgriezās pieci lietuvieši (no septiņiem), kuri novēroja krievu karspēka automašīnu kustību uz Jelgavas - Auces šosejas.
Pulksten četros atskanēja trauksmes zvans. Pēc pāris desmit minūtēm posteņa vīri jau atklāja automātu uguni. Alfrēds Šķēle ("Dionijs") steidzas ar rokas ložmelēju MG-42. Atgāza bunkura vāku un raidīja ložu kārtas, kamēr ievainots atkrita ejā.
Ielencēju lodes sijājās kā zirņi un sašķaidīja bunkura vāku. Partizāni ieceļ ložmetēju bunkurā, lai tas netraucētu mest rokas granātas. Kad tas izdarīts, šaušana pieklust. Tūliņ atkal ierejas krievu ložmetēji un automāti, jo izmestās granātas tos neaizsniedz. Laiks iet.
Tā kā apkārtne ir nominēta, partizāni nostājas pa diviem bunkura ejā, lai pēc mīnu iedarbināšanas dotos triecienā un izlauztos no bunkura, kamēr vēl rīta krēsla. Ir izliktas pavisam 12 mīnas. Vīri pievieno akumulatoru mīnu sadales dēlim. Atskan grandiozi sprādzieni, bunkurs it kā palecas, no griestiem birst smiltis. Džinkst ausīs. Ārā dzirdami vaidi. Atkal sāk džinkstēt lodes. Izlauzties nav iespējams.
Benedikts nokomandē lietuviešus pielādēt pusautomātiskās šautenes SVT-IO un uzsākt pozīciju karu.
Pēcpusdienā nolemjam rakt zemē jaunu eju un ar 82 mm mīnmetēju izcirst sev ceļu, jo mūsu rīcībā ir 30 mīnas. Taupām patronas. Ienaidnieks sasalušajā zemē nevar ierakties, tāpēc izmanto mīnu izrautos krāterus.
Ievaino Miku. Esam pa trīs katrā ejā. Izsviežam pa rokas granātai.
Ievainotais Šķēle lūdz, lai viņu nošauj.
Ejā ienāk Harijs Jākabsons, iziet no tās caur lūku un, izslējies visā augumā, raida tiešā tēmējumā garas mašīnpistoles kārtas. Viņš turas taisni, līdz ložmetēja kārta to burtiski nogriež, un viņš nedzīvs atkrīt atpakaļ. No izšautām patronām bunkurā sākam paši smakt savās pulvergāzēs. Pieplokam zemei atelpoties. Dāži vemj.
Lietuvietim Smilgām nervu šoks.
Lietuvietis Klonis paziņo, ka viņš nošausies.
Atskan šāviens un smags kritiens. Mūsu "Mičmanis" - Pēteris Kļaviņš arī nošaujas.
Spēcīga detonācija bunkura griestos. Tajos paveras caurums, ienesot svaiga gaisa strāvu. Pa spraugu iekšā lejas benzīns un krīt rokas granātas.
"Miks" - Voldemārs Siliņš nokrīt kā pļauts.
Platais - kontuzēts. Ārā atskan balsis abās valodās, lai lienam ārā. Gaisma ejas, tuneļa galā. Lienam uz to. Esam ārā. Karavīri ielaiž bunkura lūkā, uz rokām turēdami, kādu zaldātu. Īsa mašīnpistoles kārta, un ielaistais zaldāts nedzīvs tiek izvilkts ārā.
Tas mūsu pavāra - Koha darbs. Kamēr sasien rokas, dzirdama vēl īsa kārta. Kohs izdzēš savu dzīvību."
Kaujā tika nogalināti 15 partizāni un sagūstīti 9 partizāni. VDM sastādītais akts liecina, ka čekisti ieguvuši šādus ieročus: 82 mm mīnmetēju, vienu balsta ložmetēju, vienu rokas ložmetēju, 11 automātus, 9 šautenes, 5 pistoles.
***
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Visvaldis Žanis Brizga | Kommandant, Genosse | ||
2 | Modris Zihmanis | Genosse |
17.03.1949 | Īles kauja
1949. gada 17. martā 24 "mežabrāļi", kas tobrīd atradās bunkurā, izcīnīja savu pēdējo kauju pret 760 vīru lielo PSRS okupācijas spēku- Valsts drošības ministrijas jeb čekas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.