Aleksandrs Voldemārs Veiss

LKOK nr.3/1892

Veiss, Aleksandrs Valdemārs

Pulkvedis-leitnants Armijas virspavēlnieka štābā, štāba priekšnieks latviešu-poļu armijas grupai.

 

* 1889. g. 15. decembrī Slokā.

+ 1944. g. 21. oktobrī izsūtījumā. Vieta nav zināma.

[]

Apbalvots par 1920. g. 3. janvāra cīņām pie Daugavpils un par sakaru nodibināšanu ar poļu grupu.

1925. g. 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.

VEISS ALEKSANDRS Andreja dēls

Armijas virspavēlnieka štāba pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1889. g. 15. dec. Slokā. Mācījies Maskavas universitātē un Arheoloģijas institūtā. 

Krievu armijā iestājies 1911. g., dienējis 95. Krasnojarskas kājn. pulkā, atvaļināts rezerves virsnieka pak. 1914. g. jūl. iesaukts atkārtoti 217. kājnieku rezerves bataljonā. No 1915. g. marta dienējis 13. Kaukāza strēlnieku 

pulkā. Piedalījies kaujās pret vāciešiem. 1917. g. okt. iecelts par sevišķu uzdevumu virsnieku Kaukāza 

armijas korpusa štābā. Cīnījies Kaukāzā, līdz ticis ievainots, pēc izveseļošanās atgriezies Latvijā. apbalvots ar 

Annas IV šķiras, Staņislava III šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 24. maijā Rīgas jaunformējamos spēkos. Dienējis Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvajā daļā, iecelts par organizācijas un sadales nodaļas priekšnieku. 

Bermontiešu uzbrukuma laikā piedalījies Daugavas līnijas aizstāvībā, sekmējis sakaru atjaunošanu starp 

mūsu daļām un pavēlniecību. 1919. g. 24, dec. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, komandēts uz Polijas 

armiju ģenerāļa Ridza-Smiglija rīcībā. Iecelts par apvienotās poļu-latviešu karaspēka grupas štāba 

priekšnieku, piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1920. g. 3. janv. uzbrukumā Daugavpilij V. ar lokomotīvi personiski ieradās Līvānos, zem niknas apšaudes nodibināja sakarus starp poļu-latviešu karaspēka grupas un 1. Kurzemes divīzijas štābiem; visā Latgales 

albrīvošanas laikā sekmēja drošu sakaru uzturēšanu starp abām armijām. 

1921. g. okt. pārcelts uz Kara tiesu, tiesnesis. 1922. g. 22. jūn. paaugst. par pulkvedi. 1926. g. janv. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli. 1937. g. dec.-1940. g. jūn. Tiesu palātas loceklis. apbalvots ar Polijas 

"Virtuti Militari" ordeni, piešķirta jaunsaimn. Zebrenes pag. 

Deportēts uz Krieviju 1941. g. jūn. Miris 1944. g. 21. okt. izsūtījumā.

***************************************************************

Dzimis 1889. g. 15. dec. Slokā namsaimnieka ģimenē.

Tēvs Andrejs, māte Anna, dz. Bērziņa. Latvietis.

Beidzis Slokas pilsētas elementārskolu. No 1905. g. dzīvojis pie mātesbrāļa Maskavā.

1911. g. beidzis 3. Maskavas kadetu korpusu.

1911.–12. g. karadienestā Krievijas armijā, 95. Krasnojarskas kājnieku pulkā Tērbatā (atvaļināts pēc rezerves praporščika pārbaudījuma nokārtošanas).

Bijis Valsts kontroles ierēdnis Maskavā.

1914. g. vienlaikus iestājies MU Vēstures un filoloģijas fakultātē un Arheoloģijas institūtā.

1. pasaules kara laikā Krievijas 4. armijas korpusa štāba sevišķu uzdevumu virsnieks. 1918. g. jūl. atvaļināts.

Dzīvojis Turcijā, no aug. Smoļenskā, no okt. Maskavā.

Strādājis Aleksandra dzelzceļa Ieņēmumu dienestā un Valsts kontrolē.

Atsācis studijas MU. Vairākkārt apcietināts, atbrīvots pēc Zviedrijas pārstāvniecības iejaukšanās.

1918. g. dec. devies uz Smoļensku.

1919. g. febr. atgriezies Latvijā. Dzīvojis Slokā.

1919. g. 28. maijā iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), kapteinis; dienējis Rīgas Jaunformējamajos spēkos.

No jūl. Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieka palīgs. Pulkvedis leitnants (1919. g. dec.), pulkvedis (1925. g.).

No 1919. g. okt. Organizēšanas-sadalīšanas nodaļas priekšnieks.

Dec. beigās piekomandēts Polijas armijas ģenerāļa E. Ridza-Smiglija karaspēka grupas štābam Daugavpilī; otrais štāba priekšnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā.

1920. g. apr. atgriezies Armijas virspavēlnieka štābā, Operatīvās nodaļas priekšnieks.

1920.–24. g. studējis tieslietas LU (1925. g. beidzis Tiesību nodaļu).

1921. g. pārcelts uz Kara tiesu, kara tiesnesis. 1926. g. febr. atvaļināts pēc paša lūguma.

No 1926. g. 5. janv. Jelgavas apgabaltiesas loceklis.

No 1937. g. 22. dec. Tiesu palātas loceklis, strādājis Civildepartamentā.

1940. g. 11. jūn. iecelts par Latvijas–Vācijas Paritārās komisijas Latvijas delegācijas locekli (sakarā ar līguma par vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju realizāciju).

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. Rīgā apcietināts, izvests uz ieslodzījuma vietām Krasnojarskas nov.

Miris 1944. g. 21. okt.

Apbalvojumi: Latvijas LKo III šķ., TZo IV šķ., Akpz, Acjpm; Polijas VMo; Krievijas Sv. Vo IV šķ. ar šķēpiem, Sv. So III šķ. ar šķēpiem, Sv. Ao IV šķ.

Precējies ar Emmu Pilcekeri (dz. 1899. g. 4. maijā), meitas Zigrīda Astrīda (dz. 1932. g. 15. apr.) un Oda Līvija (dz. 1933. g. 24. nov.), dēls Helmuts Olivers (dz. 1936. g. 9. aug.). Ģimene 1941.–58. g. izsūtījumā.

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 209. l.; 1534. f., 10. apr., 9. l.; 3727. f., 1. apr., 28. l., 192. lp.; 1304. f., 1. apr., 1648. l.; 5601. f., 1. apr., 6876. l.; 7427. f., 1. apr., 2795. l.; LVA, 1986. f., 1. apr., 34 005. l.; Jaunā amatā. Jaunākās Ziņas. 1937. g. 23. dec.; EVP; AL; LKOK; LAAV; LUAJ.

No Tiesu palātas priekšsēdētāja H. Lazdiņa 1938. g. 2. febr. A. Veisam izsniegtās apliecības: “Aleksandrs Veiss ir Tiesu palātas loceklis un viņam saskaņā ar noteikumiem par dedzināmās malkas izsniegšanu no Mežu departamenta vai virsmežniecību mežu materiālu laukumiem ir tiesības saņemt malku līdz 24 steriem budžeta gadā pret tūlītēju samaksu.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 209. l., b. p.)