Aleksandrs Taumanis

LKOK nr.3/1487

Praporščiks 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1889. g. 17. maijā Vilces pagastā.

+ 1936. g. 7. aprīlī Daugavpilī.

Apbalvots par 1916. g. 3./4. jūlija nakts uzbrukumu pie Katriņmuižas un durkļu cīņu pie Smerduļu purva.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1922. gadā.

Dzimis 1889. g. 18. maijā Vilces pagastā. Izglītojies A. Ķēniņa reālskolā Rīgā. 

Krievu armijā dienējis 1910.-1912. g. 97. Vidzemes kājnieku pulkā. 1914. g. iesaukts atkārtoti, 1915. g. jūl. beidzis Maskavas praporščiku skolu, 406. pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā. 1915. g. nov. pēc paša vēlēšanās pārvests uz latviešu strēlnieku formējumiem. Kā rotas komandieris piedalījies visās 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona, vēlākā pulka kaujās pret vāciešiem, apbalvots ar Staņislava II, III šķiras, Annas III, IV šķiras, Vladimira IV šķiras orde??iem, stādīts priekšā apbalvošanai ar Jura zobenu. Sasniedzis štabskapitāna pak. 

1916. g. 3-4. jūl. naktī Ķekavas raj. kaujā pie Katriņmuižas Taumanis vadīja triecienkolonnas pirmo rotu. Zem iznīcinošas ienaidnieka uguns šķērsoja grūti pārejamu purvu 100 soļu platumā un pārrāva trīsrindu drāšu žogus. Rādīja drosmes paraugu saviem kareivjiem un pirmais ielauzās pretinieka nocietinājumos. Pēc niknas durkļu cīņas piespieda vāciešus bēgt, noturēja ieņemtās pozīcijas, saņēma gūstā 3 virsniekus, 30 kareivjus, ieguva 3 ložmetējus un daudz munīcijas. Kaujaslaukā palika apmēram 60 kritušo pretinieku.

Pēc lielinieku apvērsuma turpinājis dienestu savā pulkā. Piedalījies Pilsoņu kara cīņās Krievijā līdz 1919. g. sākumam, kad kopā ar savu vienību atgriezies Latvijā. 

1919. g. sākumā Ziemeļvidzemē fronti atstājis, 15. jūn. iestājies Latvijas armijā, ieskaitīts 6. Rīgas kājnieku pulkā kā rotas komandieris.