Leonards Strazdiņš

LKOK nr.3/1975

Strazdiņš, Leonards

Virsleitnants 2. Ventspils kājnieku pulkā.

* 1896. gadā Rīgā.

+ 1934. g. 1. augustā noslicis Tervanišku ezerā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 14. oktobrī Lošku pozīcijās un 1920. g. 14. janvārī Vidsmuižas rajonā.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

STRAZDIŅŠ VILIS LEONHARDS Kārļa dēls

2. Ventspils kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1926. gadā

Dzimis 1896. g. 21. jūl. Rīgā. Līdz 1. pasaules karam mācījies reālskolā. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g. aug,. 87 Neišlotes pulka sastāvā piedalījies kaujās Polijā. 1915. g. aug. smagi ievainots. Pēc izveseļošanās pārgājis uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, no kura 1916. g. jūl. nosūtīts uz Pleskavas praporščiku skolu. To beidzis tā paša gada dec,. iedalīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. paaugstināts par podporučiku. Pēc lielinieku apvērsuma no armijas aizgājis. 1918. g. nov. par līdzdalību pretlielinieciskā organizācija Smoļenskā uz aizdomu pamata arestēts, pēc 4 mēnešiem atbrīvots. Dzīvojis Smoļenskā līdz 1919. g. sept. kad izdevies nokļūt Daugavpilī un tur pāriet fronti.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 18. sepi. piedalījies cīņās pret lieliniekiem. 

1920. g. 1-4. janv. Latgalē pie Goljanu sādžas Strazdiņš ar savu vadu veica ļoti sekmīgu izlūkošanu, turklāt ievāktās zinas loti liela mērā sekmēja Rēzeknes atbrīvošanu. 1919. g. 14. okt., kad stipri lielinieku spēki uzbruka mūsu pozīcijām pie Borhu stacijas, ar savu enerģisko rīcību panāca ienaidnieka atsišanu un deva iespēju noturēt stratēģiski svarīgās Lošku pozīcijas Atašienes pag.

Miris 1934. g. 1. aug. Daugavpilī nelaimes gadījumā. Apbedīts Rīga. Brāļu kapos.