Edvīns Rubenis

LKOK nr.3/1098

Rubenis, Edvīns Alfrēds

Virsleitnants 7. Siguldas kājnieku pulkā.

* 1885. g. 30. decembrī.

+ 1975. g. 10. septembrī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 3. novembrī pie Essenhofas, Bolderājas rajonā.

RUBENIS EDVĪNS ALFRĒDS Jāņa dēls

Studentu bataljona jaunākā ārsta vietas izpildītājs.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1885. g. 30. dec. Zaļenieku pag. Kuršānos. 1898.-1902. g. mācījies Jelgavas ģimnāzijā. 

1903-1906. g. dzīvojis Rīgā, aptiekārs, praktikants, vēlāk aptiekāra palīgs. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs no 1904. g. Aktīvs 1905. g. revolūcijas dalībnieks, cīnījies F. Grīniņa kaujas grupā. 1907. g. apcietināts. 1908. g. kara tiesa notiesājusi Rubenis uz 4 gadiem katorgā un mūža ieslodzījumu Sibīrijā. 

1914.-1916. g. dzīvojis Krasnojarskā, ārstu biedrības aptiekas laborants receptors. 1917.-1918. g. studējis Tomskas universitātes Medicīnas fakultātē. 1917. g. rudenī ievēlēts par Tomskas deputātu padomes pirmo izpildkomitejas priekšēdētāju. 

1918. g. maijā Urālu frontē iestājies Sarkanajā armijā, vēlāk iecelts par 3. armijas medicīnas apgādes daļas priekšnieku, dienējis sanitārajā daļā Permā un Glāzgovā. 

1919. g. sākumā ieradies Latvijā. Veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieks P. Stučkas valdībā. Pēc padomju varas sabrukuma palicis Latvijā, dzīvojis Vilcēs, Tērvetes pag.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 8. okt., piedalījies cīņās pret bermontiešiem. 

1919. g. 27. nov. Zemgalē uzbrukumā Cīroles muižai Rubenis nakts laikā atklāja pretinieka mīnmetēju, ar revolveri rokā tam uzbruka, 2 vāciešus nošāva un ieroci atņēma, tā lielā mērā sekmēdams muižas ieņemšanu.

Atvaļināts 1920. g. 30. maijā. Satversmes Sapulces Sūdzību un lūgumu komisijas tehniskais vadītājs. Līdz 1925. g. studējis medicīnu LU, dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Rīgā, strādājis privātās un slimokašu aptiekās Rīgā. 1937-1939. g. Ērgļa aptiekas receptors, pārvaldnieks. 

1940-1941. g. Latvijas Sarkanā Krusta medicīnas noliktavas priekšnieks. 1941.-1944. g. Vilces, vēlāk Ķekavas aptiekas pārvaldnieks. 1944.-1951. g. Zaļenieku pag. aptiekas pārvaldnieks, pēc tam Rīgas 6. poliklīnikas aptiekas punkta vadītājs. No 1957. g. republikas nozīmes personālais pensionārs, līdz 1974. g. strādājis par Rīgas Medicīnas institūta dekanāta komandantu. Miris 1975. g. 10. sept. Rīgā. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.