de

Pēteris Rutkis

LKOK nr.3/700

Rutkis, Pēteris

Kapteinis 1. Latvijas neatkarības bataljonā.

* 1892. g. 15. martā Galgauskas pagastā.

+ 1941. g. 19. novembrī Severlagā.

[]

Apbalvots par izlūkošanu un cīņu 1919. g. 22. maijā pie Priedaines stacijas.

Deportēts

RUTKIS PĒTERIS Pētera dēls

Neatkarības rotas kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 16. martā Galgauskas pag. Beidzis divgadīgu ministrijas skolu, pēc tam tālbraucēju jūrskolu. 

1914. g. rudenī brīvprātīgi iestājies Krievijas Baltijas karaflotē. Pēc flotes praporščika eksāmena nolikšanas 1917. g. ziemā Kronštatē beidzis flotes virsnieku kursus. Pēc tam dienējis uz mīnu traleriem un aizžogotāja "Mologa", sasniedzis jūras virsleitnanta pak. Pēc lielinieku apvērsuma apcietināts. Vāciešiem ieņemot Helsingforsu, spējis atgriezties Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 15. dec., piedalījies pirmajās cīņās līdz pat Rīgas atbrīvošanai. 

1919. g. 22. maijā pie Priedaines stacijas izlūkgājienā kopā ar 8 kareivjiem sadursmē ar skaitliski daudz lielāku pretinieku vienību Rutkis ar labi mērķētu uguni piespieda lieliniekus bēgt no Priedaines, ieguva tur 2 lielgabalus, saņēma gūstekņus. 

Pēc Neatkarības bataljona pārformēšanas turpinājis dienestu aizmugures iestādēs. 1920. g. janv. piedalījies Daugavpils atbrīvošanā. Vēlāk pārvietots uz Autotanku divizionu, tanka "Ģenerālis Berts" komandieris. 1921. g. iecelts par Kara tehniskās noliktavas priekšnieku. 

Atvaļināts 1922. g. 1. jūn. Zemkopis Galgauskas pag. Rudzīšos. 9. Madonas aizsargu pulka rotas komandieris, bijis arī grupas komandieris Jaunlatgales robežapsardzes apg. 

1941. g. 14. jūn. kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. Miris 1941. g. 19. nov. Severlagā.

 

Ursache: lkok.com

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Jānis KaļķisJānis KaļķisKommandant22.12.189029.06.1942

        14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija

        1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.

        Hinzufügen Speicher

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter