de

Jānis Kaļķis

 Pulkvedis. Tehniskās divīzijas apgādes, autotanku brigādes štāba priekšnieks.

Dzimis Kurmenes pagastā zemkopju Jura Kaļķa un Gotlības dz.. Kalnietes ģimenē.

1914. g, Beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu, tālbraucējs kapteinis

1915. gadā beidzis Irkutskas karaskolu.

1916. gadā laulājies ar Antoniju Rozīti.

Ģimenē bija trīs bērni- Latis, Vija, Valdis

Dienēja 130. Hersonas kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Rīgas frontes iecirknī.

Līdz 1918. gadam uzdienējis līdz štābkapteiņa pakāpei. Saņēmis Krievijas impērijas militāros apbalvojumus –

  • Sv. Staņislava ordeņa 3. šķiru,
  • Sv. Annas ordeņa 3.šķiru,
  • Sv.Vladimira ordeņa 4. šķiru.

Pēc demobilizācijas no Krievijas armijas 1918. gadā nonācis vācu gūstā, no kā atgriezies gada beigās.

22.5.1919. gadā iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos.

Kā 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants piedalījās Latvijas Neatkarības karā.

Pēc kara turpināja dienestu Latvijas armijas Tehniskajā divīzijā. Uzdienēja līdz pulkveža  leitnanta pakāpei.

1939.g. martā apbalvots ar Ar aizsargu «Nopelnu krustu» 

Pēc Latvijas okupācijas ieskaitīts 24. Teritoriālā strēlnieku korpusā.  Līdz ar vairāk kā 500 citu latviešu virsnieku 1941. gada jūnijā arestēts karaspēka vasaras nometnē Litenē un nosūtīts uz Noriļskas soda nometni, kur mira (nošauts?) 1942. gadā. 

Avots: Latvijas Kara muzeja gadagrāmata XVI, 2015.g.

***

Dzimšanas vieta: 1890.g. Gulbene;

miris: 29.06.1942.g.

Krasnojarskas novads, Noriļlags

informācijas avots:

Aizvestie

Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.

Otrais papildinātais izdevums.

****

...No rīta atkal esam Babiņinā. Viņpus dzelzceļa ir liels šķūnis. Mūs aizved turp. Konvoja priekšnieks paskaidro, ka maizes viņam neesot, tāpat arī cilvēku, kas varētu mums atnest ūdeni. Liek nokārtot dabiskās vajadzības, piebilst, ka avārijas gadījumā varot izdarīties turpat Šķūnī. Vārdu sakot, šeit mums paredzēta atpūta pēc nakts gājiena. Gandrīz cilvēcīgas rūpes ...
Sākumā iet veicīgi, bet tad arī lielais šķūnis ir pilns, kaut ārā vēl krietns bars cilvēku. Visa tā padarīšana atgādina kāpostu skābēšanu. Tikai stampu vietā ir šauteņu laidnes. Klaudz kauli, skan kliedzieni un lamas, kamēr muca tomēr ir piestampāta. Vāks — durvis tiek aizsietas, sargi ārpusē ir akmeņi, un drīz parādīsies arī sula.

 

Stāvam stundu, stāvam divas, trīs. Par sēdēšanu vai tupēšanu nevar būt ne runas. Saule ceļas augstāk, kļūst nežēlīgi karsts un traki gribas dzert. Es esmu kalsns, jauns un trenēts, bet žēl skatīties uz mūsu vecajiem pulkvežiem. Pēc pusdienām esam kā pirtī, augums sviedriem pārplūdīs, izgarojumi ņem elpu ciet. Sirds gurst, gar acīm metas tumšs. Sur tur jau kāds laižas gar zemi, apkārtējie kurn — nav kur likt kājas, vietas paliek vēl mazāk.
 

Kāds ir palaidis muļķīgu pīli, ka mūs tālāk neved tāpēc, ka vācietis nogriezis ceļu. Atbrīvot mūs neviens, protams, netaisās, evakuēt nevar, un tāpēc šķūnī smacē nost. Virsniekiem ir kauns padoties panikai, taču esam nomocījušies par mēru, sākas tīri vai halucinācijas. Sargi ārpusē skraida un lamājas. Tuvākie rausta durvis, kliedzam un brēcam visi, no tūkstoš balsīm šķūņa jumts, šķiet, dreb. Sargs izšauj piecas reizes gaisā un tūliņ atkal pielādē šauteni. Vai nu sirdsapziņa ierunājas, vai cita iemesla dēļ, bet durvīs nešauj. Uz trauksmi atskrien sardzes priekšnieks, aiz viņa pārdesmit konvojnieku. Sadzirdēt neko nevar, priekšnieks ar zīmēm parāda, ka durvis attaisīs, bet, ja kāds iznāks ārpusē, — tiks nošauts.


Par parlamentārieti nozīmējam auto tanku pulka komandieri pulkvedi Kaļķi. Viņš ir Latvijas nacionālās armijas tankistu melnajā formā tērpies, spēcīgs, nosvērts vīrs ar kuplām ūsām. Pulkvedis paskaidro jau tā redzamo, ka mēs šķūnī vairs ilgāk izturēt nevaram, varbūt kāds tur dziļumā ar sirdstrieku jau ir nobeidzies. Konvoja priekšnieks pavēl no tuvējā dārza atnest dažus ķirsīšus. Ar kociņiem nožogo prāvu laukumu — aiz tā aizliegtā zona. (Ar šo terminu mēs turpmāk bieži tiksimies, tas nozīmē, ka uz nosacītās robežas pārkāpēju tiek šauts bez brīdinājuma.) Veļamies laukā kā no pirts, elpojam, žāvējamies, pūšamies. Paldies sardzes priekšniekam par to pašu, kaut gan viņš, nelietis, jau sen tā varēja izdarīt. Lieki atgādināt, ka mēs esam tikai zk — ja iesprosto šķūnī, sargiem mazāk darba.
 

Nedaudz atjēdzamies un atkal minam — ir vai nav karš. Mums pāri lido uzkrītoši daudz lidmašīnu, bet drošu ziņu nav. Nevienu mūsu tuvumā nelaiž un nav kam pajautāt.

Atmiņas, Roberts Gabris

***

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Mārtiņš KaļķisMārtiņš KaļķisBrüder21.08.189306.06.1955
        2
        Antonija KaļķeEhefrau25.05.189329.03.1965
        3Fricis ŠvanksFricis ŠvanksSoldat28.10.189808.03.1946
        4Eduards AnzulisEduards AnzulisSoldat10.08.190207.03.1942
        5
        Arnolds PečsSoldat00.00.191119.05.1978
        6Kārlis VidiņšKārlis VidiņšSoldat02.04.189605.02.1959
        7Kārlis GrikupelsKārlis GrikupelsSoldat10.10.189010.12.1985
        8Rūdolfs KrievsRūdolfs KrievsSoldat03.07.189730.05.1945
        9Vilis FeldbergsVilis FeldbergsSoldat20.09.189919.10.1950
        10Alberts ZandbergsAlberts ZandbergsSoldat10.07.1894
        11Gustavs MartinsonsGustavs MartinsonsSoldat05.03.189900.00.1945
        12Andrej BlausAndrej BlausSoldat01.04.189815.03.1942
        13
        Emīls SestulisSoldat11.04.190612.05.1993
        14Elmārs KiršteinsElmārs KiršteinsSoldat20.08.191109.10.1987
        15Aleksandrs RodeAleksandrs RodeSoldat14.10.189328.04.1951
        16Fricis Pots-PootsFricis Pots-PootsSoldat14.02.189020.12.1932
        17Jānis BergmanisJānis BergmanisSoldat05.12.189500.00.1936
        18Jānis KlipsonsJānis KlipsonsSoldat23.05.189329.07.1942
        19Johans ZengbušsJohans ZengbušsSoldat02.07.190010.01.1942
        20Pēteris RutkisPēteris RutkisSoldat15.03.189219.11.1941
        21Juris PārupsJuris PārupsSoldat29.03.189923.07.1944
        22
        Eduards IrbeSoldat17.05.190225.10.1956
        23
        Eižens SiļķeSoldat12.03.190822.05.1984
        24
        Paulis PormalsSoldat, Genosse00.00.191716.10.1946
        25Marģers VītoliņšMarģers VītoliņšSoldat03.09.191200.00.1996
        26Otto EgleOtto EgleSoldat11.10.189203.02.1974

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        14.06.1941 | Genocīds. Litene. Bijušo Latvijas armjas virsnieku sagūstīšana un deportācija

        1941. gada 14. jūnijā Litenes vasaras nometnes apkārtnes mežos viltus manevru laikā tika apcietināti apmēram 400 Latvijas armijas virsnieku, kuri formāli bija ieskaitīti Sarkanajā armijā. Viņus nosūtīja ešelonā uz Noriļsku. Izdzīvoja tikai aptuveni 20% no komunistu represētajiem- apmēram 80 virsnieki.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter