Arvīds Ozols

LKOK nr.3/930

* 1896. g. 27. maijā Briģu pagastā.

+ 1942. g. 14. decembrī izsūtījumā Siblagā

Apbalvots par 1920. g. 20. janvāra cīņu pie Michalčinkiem Latgalē.

Dzimis 1896. g. 27. maijā Cēsu apr. Vecpiebalgas pag. Turpat 1911. g. beidzis vietējo draudzes skolu. Apmeklējis Rīgas Mangaļu jūrskolu un vēlāk Petrogradā kā eksterns izturējis pārbaudījumu 4 kl. ģimn. izgl. apmērā. 1915. g. jūlijā brīvprātīgi iestājies bij. Krievijas armijā latv. strēln. bataljonā un dienējis līdz 1917. g. jūlijam. Pēc tam nodarbojies ar zemkopību, bet 1919. g. jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas nacionālā armijā 1. Liepājas kājn. pulka Neatkarības rotā, kā virsn. vietn. komandējis vadu, piedaloties Latgales atbrīvošanas cīņu kaujās un apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. 1921.g. 1. augustā stājies policijas dienestā kā virskārtībnieks Balvos, ar 1921. g. 1. decembri bija krimināluzraugs un krim. inspektors Abrenes un Ludzas apr., Rīgā un Dundagā, bet 1938. g. 10. jūlijā iecelts līdzšinējā Jelgavas apr. policijas 1. iec. pr-ka palīga amatā. No 1929. g. līdz 1930. g. darbojies arī kā rotas komandieris 19. Abrenes aizsargu pulkā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pak. goda zīmi, Viestura ordeni (ar šķēpiem) un atbrīvošanas piemiņas zīmēm.

1941. g. Ventspilī arestēts. Baltijas Sevišķā kara apgabalā kara tribunāls 1941. g. apr. notiesāja Ozolu uz 15 gadiem. Miris Siblagā 1942. g. 14. dec.

Avots: Policija, 01.11.1939