Oskars Ozols

LKOK nr.3/275

Ozols, Oskars

Kareivis Studentu bataljonā.

* 1889. g. 2. maijā Dzērbenes pagastā.

+ 1974. g. 2. maijā Lund, Zviedrijā. [Apbedīts Lundas Ziemeļu kapos.]

Apbalvots par darbību Daugavmalā 1919. g. 10. oktobrī, sagatavojot un paceļot Lībekas tiltu zem ienaidnieka uguns.

2. pasaules kara laikā Latviešu leģionā.

OZOLS OSKARS Krišjāna dēls

Studentu bataljona kareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1899. g. 3. maijā Dzērbenes pagastā Auļos skolotāja ģimenē. 1909. g. beidzis Rīgas pilsētas reālskolu un iestājies RPI Inženierzinātņu fakultātē. 1916. g. strādājis hidrotehniskos izmeklēšanas darbos Vidusāzijā. Akmoļinskas nov, 1918. g. dzīvojis Krievijā, darbojies tautas komisāra Kedrova vadītajā revīzijas komisijā. 1919. g. janv. atgriezies Rīgā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. jūn. sākumā, iecelts par armijas Saimniecības pārvaldes autocentra priekšnieku, no 15. aug. Dzelzceļu virsvaldes rīcībā. 1919. g. okt. brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā un piedalījies Rīgas aizstāvēšanā.

1919. g. 10. okt. kaujā pie Rīgas tiltiem Ozols kā lietpratējs zem niknas ienaidnieka uguns strādāja pie koka tilta pacelšanas, tā ievērojami sekmēdams mūsu panākumus, un pacelto tiltu atstāja viens no pēdējiem. 

1919. g. 11. nov. atgriezies Dzelzceļu virsvaldē. 1920. g. martā pārgājis uz Zemkopības ministrijas ģeodēzijas dienestu. No 1921. g. apr. būvkonstrukciju un ģeodēzijas pasniedzējs Rīgas Valsts tehnikumā. Piešķirta jaunsaimn. Iecavas pagastā Dārtijā.