Gustavs Mežulis

Latgales partizānu pulka virsleitnants. Paaugstināts par kapteini.

LKOK nr.3/197

Apbalvots par 1920. g. 13. janvāra kauju pie Kuhvas upes Korsovkas rajonā. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis 1891. g. 17. jūnijā Sērmūkšu pagastā Upesmuižā. Izglītojies reālskolā, pēc tam mežkopības skolā. Strādājis Zaķumuižas mežsaimniecībā.

1. pasaules kara laikā strādājis karalauka būvvaldē.

1917. g. maijā ieguvis karalaika ierēdņa pak.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 8. dec. Cēsīs, Cēsu rotā, piedalījies jau pirmajās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē. Vēlāk iecelts par ložmetēju rotas komandieri, cīnījies Kurzemē, Zemgalē un pie Rīgas, pēc tam kā bataljona komandieris Latgales frontē.

1920. g. 13. janvārī Latgalē Mežulis zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju un šauteņu uguns, atrazdamies rotu priekšgalā, pārrāva fronti pie Kuhvas upes un piespieda lieliniekus plašā frontē atkāpties, kā rezultāta mūsējie ieņēma dzelzceļa līniju Pitalova-Kārsava un nodrošināja stāvokli Kārsavā, pret kuru bija vērsti nikni pretinieka triecieni. 

1920. g. 28. februārī paaugstināts par kapteini.

1921. g. 12. maijā atvaļināts. Mežzinis Piebalgas virsmežniecībā. Piešķirta jaunsaimniecība Sērmūkšu pagastā. Aizsargu organizācijā no 1921. g., 1. bataljona komandieris 10. Cēsu aizsargu pulkā.

No 1934. g. mežzinis Abrenes apriņķī, 19. Abrenes aizsargu pulka komandieris, arī apriņķa priekšnieks. Neatkarības pēdējos gados Ventspils prefekts un apriņķa priekšnieks.

1939. g. 2. Ventspils aizsargu pulka komandieris.

Apbalvots arī ar:

• TZO V šķiru,
• Viestura ordeni,
• Aizsargu Nopelnu krustu.

1940. g, apcietināts.

1941. g. 14. jūnijā deportēts uz Krieviju, Astrahaņu.

1942. g. 23. jūnijā nošauts Astrahaņā.