Jānis Kalniņš

LKOK nr.3/1940

Kapteinis Atsevišķā (studentu) rotā.

[Apbedīts Meža kapos Rīgā kopā ar sievu - Katrīna Kalniņa.]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 4. martā pie Poriņu mājām aiz Pampāļu-Jaunās muižas ceļa. Ordenis piešķirts 1926. gadā.

Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

Izglītojies Pētera I ģimnāzijā Rīgā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. g. febr. Preobraženskas gvardes pulkā. 1915. g. okt. beidzis Konstantīna karaskolu Kijevā, iedalīts 3. gvardes strēlnieku pulkā. No 1916. g. marta dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam no 1917. g. okt. līdz gada beigām 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, kuru atstājis 1918. g. janv., atgriezies Latvijā. apbalvots ar Staņislava II, III šķiras, Annas III, IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec., piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā. 

1919. g. 4. martā pie Skrundas Jaunmuižas, kad lielinieki sāka piepešu uzbrukumu vācu vezumniekiem, Kalniņš, atrazdamies apturē Poriņu mājās, stiprā apšaudē brīvprātīgi pa klaju lauku devās pie apšaudē nokļuvušajiem, nodibināja ar tiem sakarus un kopā ar saviem kareivjiem sedza vāciešu atkāpšanos uz Poriņiem, tā glābdams no krišanas lielinieku rokās ložmetējus un munīciju. 

1919. g. jūn. pārcelts uz Armijas virspavēlnieka štāba inspekcijas nodaļu. No 1919. g. aug. Tukuma apr. komandants. 1919. g. okt. kritis bermontiešu gūstā. dec. atbrīvots, pārcelts uz Bruņošanās pārvaldi par sevišķu uzdevumu virsnieku. 

Mūža nogalē bibliotekārs, pensionārs. Miris 1979. g. 22. janv. Rīgā.

Māsa - Anna Stange.