Eduards Klūge
- Geburt:
- 02.06.1893
- Tot:
- 29.06.1942
- Patronym:
- Miķelis
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Soldat, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimšanas vieta: 1893.g. Cēsis; miris: 29.06.1942.g., Krasnojarskas novads, Noriļlags
Informācijas avots: "Aizvestie", Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads, Otrais papildinātais izdevums.
***
LKOK nr.3/1869
Klūge, Eduards
Kapitāns 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.
* 1893. g. 2. jūnijā Cēsīs Miķeļa un Marijas Klūgu ģimenē. Sieva Aleksandra dz.Skujniece.
+ Nošauts 1942. g. 29. jūnijā Noriļskā.
[]
Apbalvots par 1917. g. 13. janvāra cīņām pie Sileniekiem.
Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
1941. g. 14. jūnijā apcietināts un deportēts.
KLŪGE EDUARDS Miķeļa dēls
Bij. 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka kapitāns.
Ordenis piešķirts 1925. gadā
Dzimis 1893. g. 2. jūn. Cēsīs. Izglītojies reālskolā.
Krievu armijā iesaukts 1914. g., sept. beidzis Kazaņas karaskolu un nosūtīts uz fronti 165. Luckas kājnieku pulka sastāvā. 1915. g. sept. pārnācis dienēt uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies daudzās kauj??s, apbalv. ar Staņislava II, III šķiras, Annas II, III, IV šķiras ordeņiem. Demobilizējies 1917. g. beigās.
1917. g. 13. janv. pie Silenieku mājām Lielupes labajā krastā Klūge ar enerģisku rīcību apturēja sava bataljonā frontē bēgošās Sibīrijas strēlnieku daļas, zem iznīcinošas uguns tās sakārtoja un piespieda atgriezties pozīcijās. Pēc tam apturēja un sīvā kaujā atsita ienaidnieka triecienu, tā glābdams mūsu brigādi no aplenkuma un nodrošinādams frontes stāvokli. Šajā kaujā ievainots kājā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 21. maijā 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Cīnījies Latgalē, tad pārcelts uz Ziemeļlatvijas artilērijas divizionu un piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 1920. g. komandēts par sakaru virsnieku uz Polijas armiju. 1922. g. grupas vadītājs karaskolā. 1925. g. pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku, 1931. g. uz Armijas štāba apmācības daļu. Tajā pašā gadā beidzis Francijas Kara akadēmiju. 1934. g. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un p??rcelts uz Armijas štāba Informācijas daļu.
1941. g. 14. jūn. apcietināts un deportēts uz Noriļlagu. 1941. g. 25. dec. Taimiras apgabaltiesa piesprieda Klūge nāvessodu (KPFSR KK 58-10-11 d., 58-11). Nošauts 1942. g. 29. jūn. Noriļskā.
Ursache: lkok.com
Keine Orte
Keine Termine gesetzt