Arvīds Jansons-Johansons

LKOK nr.3/666

Jansons-Johansons, Arvīds Alfreds

Leitnants 2. Cēsu bataljonā.

* 1893. g. 12. februārī Jaunraunas pagastā.

+ 1928. g. 11. jūnijā Daugavpilī.

[Apbedīts Brāļu kapos Daugavpilī.]

Apbalvots par 1919. g. 1. maija cīņu pie Slokas.

1919. g. 22. maijā paaugstināts par virsleitnantu un 1924. gadā par kapteini.

JANSONS-JOHANSONS ARVĪDS ALFRĒDS Kriša dēls

2. Cēsu bataljona leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 12 febr. Jaunraunas pagastā Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, studējis metalurģiju Pēterburgas Politehniskajā institūtā. 

Krievu armijā iestājies 1916. g. okt. 3. rezerves kājnieku pulkā Pēterhofā. Komandēts uz Pāvila karaskolu. Pēc tās beigšanas komandēts uz 2. rezerves miezeru artilērijas divizionu Alatirā sagatavošanai artilērijas dienestam. 1918. g. febr. dienestu atstājis un atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 9. dec., piedalījies kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, pēc tam Kurzemē un Zemgalē, Rīgas atbrīvošanā. paaugstināts par virsleitnantu. 

1919. g. 1. maijā Jansons-Johansons-J., būdams posteņa vecākais slēpnī pie Slokas papīrfabrikas, ziņoja par ienaidnieka tuvošanos priekšniecībai un turpināja novērot pretinieku līdz pēdējam brīdim, tad atšaudīdamies atstāja savu vietu. Pateicoties viņa drosmei, mūsu spēki atsita ienaidnieku bez zaudējumiem.

1919. g, jūn. iecelts par Plānupes un tās apkārtnes komandantu. Pēc īsa laika landesvēra spēki Jansonu-Johansonu apcietināja. Izbēdzis no gūsta un pēc Ziemeļlatvijas brigādes ienākšanas Rīgā atgriezies pie pienākumu izpildes. Vēlāk Vecpiebalgas iecirkņa komandants. 

1920. g. sākumā pārcelts uz Zemgales artilērijas pulku. Pildījis adjutanta pienākumus, pēc tam baterijas komandieris. 1924. g. paaugstināts par kapteini. 1925. g. pārcelts uz 4. Zemgales divīzijas pārvaldi. Pēc neveiksmīgas apendiksa operācijas miris 1928. g. 11. jūn. Daugavpilī. Apbedīts Daugavpilī, Brāļu kapos.