Jēkabs Jurševskis

LKOK nr.3/1151

Jurševskis, Jēkabs

Apakšpalkavnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1885. g. 8. janvārī Iecavas pagastā.

+ 1968. g. 13. oktobrī Dzintaros.

[Apbedīts Jaundubultu kapos.]

Apbalvots par 1916. g. 3. marta cīņām pie Franču-Jūgu mājām un 1916. g. 30./31. jūlija cīņām no Ķemeriem līdz Smārdei.

1944. gadā bija devies bēgļu gaitās uz Vāciju un 1947. gadā atgriezās Latvijā.

JURŠEVSKIS JĒKABS Jēkaba dēls

Bij. 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1885. g. 8. janv. Zālītes pagastā zemkopja ģimenē. Izglītojies skolotāju seminārā. 

Krievu armijā iesaukts 1903. g., 1907. g. beidzis Viļņas junkuru skolu. 1. pasaules kara sākumā piedalījies kaujās krievu pulkos. 1915. g. pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. apbalvots ar Staņislava II, III šķ, Annas III, IV šķiras ordeņiem, Jura Zelta zobenu. 

1916. g. 8. martā Ķekavas raj. pie Franču un Jūgu mājām Jurševskis ar savu rotu izsita vāciešus no 2 ierakumu līnijām, tā lielā mērā sekmēdams vācu frontes pārraušanu. 30. jūl. - 1. aug. kaujās pie Ķemeriem un Smārdes izsita ienaidnieku no dzelzceļa līniju bloķējošām blindāžām, tā ievērojami sekmēdams uzvaru visā kaujā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. g. 17. janv. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Dienējis virsnieku kursos, pēc tam bataljona komandieris 11. Dobeles un 5. Cēsu kājnieku pulkos. 

1934. g. iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka štāba priekšnieku. 1935. g. 16. janv. atvaļināts. Dzīvojis Rīgā. 

Padomju okupācijas gadā apcietināts. 1944. g. rudenī devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, no turienes uz Vāciju. No 1945. g. dzīvojis Diseldorfā, pārvietoto personu nometnē. 1947. g. atgriezies Latvijā, Jūrmalā, Dzintaros. Miris 1968. g. 13. okt. Apbedīts Jaundubultu kapos.