Pēteris Grišāns

LKOK nr.3/109

Leitnants Vidzemes artilērijas pulkā.

* 1896. g. 31. janvāri Dagdā.

+ 1961. g. Daugavpilī.

[]

Apbalvots par 1920. g. 12. maija cīņu pie Zorinas ciema un izlūku gājienu ienaidnieka aizmugurē. Ordenis piešķirts 1920. gadā

1941. g. 14. jūnijā bija izsūtīts.

GRIŠĀNS PĒTERIS Pētera dēls

Dzimis 1896. g. 31. janv. Dagdas pagastā Pervelišku ciemā. Beidzis ģimnāziju Pēterburgā un sācis studēt Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē. 

1916. g. maijā iestājies Petrogradas cietokšņa artilērijas rotā. 1917. g. paaugstināts par praporščiku un nosūtīts uz fronti pie Krustpils, 13. pretaeroplānu baterijā, kurā palicis līdz 1918. g. sākumam.

Latvijas armija iestājies brīvprātīgi 1919. g. 8. maijā, piedalījies visās brīvības cīņu kaujās. 

1920. g. 11. maija Grišāns brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē, lai ieņemtu tā bateriju Zorinas sādžas raj., ko arī straujā triecienā paveica. Zem pretinieka bruņuvilciena un bruņumašīnas uguns pāri frontes līnijai izveda 2 lielgabalus pilnā kaujas gatavībā u.c. trofejas, kā arī saņemtos gūstekņus. 

Atvaļināts 1920. g. 16. maija. 1927. g. beidzis LU Medicīnas fakultāti. Ārsts Daugavpilī, ķirurgs. Daugavpils apr. slimnīcas direktors. Piešķirtas Kameņecas ūdensdzirnavas Kapiņu pagastā 

1941. g. 14. jūn. deportēts, notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē Vjatlagā. Izsūtīta arī ģimene: meitas - Ligija dz.1936,  Regīna, dz.1930, Beāte dz, 1928.g.

No 1950. g. pēc soda izciešanas dzīvojis izsūtījumā Krasnojarskas nov.

1956. g. atgriezies Latvijā, ķirurgs Daugavpils slimnīcā.

Miris 1961. g. Daugavpilī.