Jānis Grosbergs

LKOK nr.3/1134

Grosbergs, Jānis

Kapteinis 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

* 1896. g. 28. augustā Rūjienā.

+ 1970. g. 29. aprīlī St. John, Newfoundland, Kanādā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 10. novembra kauju pie Torņakalna.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 2. pasaules karā Latviešu leģionā. Pēc kara no Vācijas izceļoja uz Kanādu.

GROSBERGS JĀNIS Mārtiņa dēls

8. Daugavpils kājnieku pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 28. aug. Rūjienā. Mācījies ģimnāzijā. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g. febr., beidzis Irkutskas praporščiku skolu. Pēc tam dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. 1916. g. 23. dec. Ziemassvētku kauju laikā ievainots. apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiras Dienestu beidzis 1917. g. 21. dec. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 24. dec., dienējis Atsevišķajā (Studentu) rotā, piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, Rīgas atbrīvošanā. Pēc tam pārcelts uz 8. Daugavpils kājnieku pulku, kura sastāvā cīnījies pret bermontiešiem un tālākās brīvības cīņu kaujās.

1919. g. 10. nov. dienvidos no Šampētera muižas ienaidnieka pretuzbrukuma laikā spēcīgā ugunī Grosbergs tiešā pretinieka tuvumā atklāja uguni, izraisīja uzbrucēju rindās apjukumu un piespieda to slēpties grāvjos. Izmantodams izdevību, pats devās straujā triecienā, kura laikā ieguva trofejas, tā lielā mērā sekmēdams ienaidnieka atsišanu un deva iespēju mūsu spēkiem apiet Torņakalnu no dienvidiem.

2. pasaules kara laikā iesaukts latviešu leģionā. 1944. g. febr.-aug. Liepājas policijas pulka komandieris, piedalījies kaujās Austrumu frontē. Kara beigas sagaidījis Vācijā. Dzīvojis bēgļu nometnēs Ambergā, Eslingenē. Vēlāk emigrējis uz Kanādu. Dzīvojis Ņūfaundlendā, Sentdžonsas pilsētā, kur 1970. g. 29. apr. miris.