Herberts Bilzēns

LKOK nr.3/1056

Bilzēns, Herberts

Leitnants 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā.

* 1897. g. 17. janvāri Rīgā.

+ 1983. g. 28. augustā.

[Apbedīts Rīgā, Meža kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 21. jūnija cīņām pie Raunas.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.

BILSENS HERBERTS Pētera dēls

2. Cēsu kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 18. janv. Rīgā. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, dienējis 25. kājnieku rezerves pulkā. 1917. g. beidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu, nosūtīts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kurā palicis līdz 1918. g. 20. febr. 1919. g. martā iesaukts Sarkanajā armijā, no kuras jūn. dezertējis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. jūn., uzreiz pēc tam piedalījies Cēsu kaujās. 

1919. g. 21. jūn. pie Raunas zem vāciešu artilērijas uguns Bilzēns uzņēmās rotas komandēšanu. Ar savu vienību nokļuvis pilnīgā ielenkumā, izlauzās cauri pretinieku ķēdēm, neatstājot tām gūstekņus un trofejas. Pats saņēma 2 gūstekņus, bez tam atbrīvoja vairākus mūsējos. 

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām 1. Kurzemes divīzijas štāba ģeodēzijas un topogrāfijas nodaļā un sakaru rotā. paaugstināts par virsleitnantu, 1933. g. pārcelts uz 3. Latgales divīzijas pārvaldi, paaugstināts par kapteini. Topogrāfs ģeodēzijas daļā, elektrotehniķis. apbalvots ar Viestura ordeni. 

Padomju okupācijas gadā armiju atstājis. Strādājis Gaujas upes ūdenslīmeņa mērīšanas darbos. 

2. pasaules kara laikā inženieris, bijis arī kartogrāfs vācu štābā. Pēc kara drošības tehniskais inženieris "Rīgas audumā". Mūža nogalē pensionārs. Miris 1983. g. 28. aug. Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Rīga Meža ka[ps apglabāt blakus mātei Ievai Bilsenai (1964-1939) un sievai Margrietai Elzai dz. Ottman